Svešvalodu izmantošana studijās attiektos gan uz maģistrantūras un doktorantūras programmām, gan uz pamatstudijām. "Īpaši doktorantūras studijās, kur lielākajai daļai vajadzētu būtu angļu valodā, kas ir zinātnes valoda. Tur nevar strādāt, ja neesi tajā apritē, nepublicējies utt.," sacīja Ķīlis.
Pēc Ķīļa teiktā, attiecīgajiem augstskolu likuma grozījumiem jau ir gatavs projekta melnraksts. Grozījumos iecerēts mainīt normu, saskaņā ar kuru, piemēram, jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī, lai varētu pasniegt franču valodā franču vēsturi.
Kā norādīja ministrs, runa ir par pasniegšanu Eiropas Savienības valodās, kas praksē galvenokārt varētu būt angļu, franču un vācu valoda un dominējošā valoda, visticamāk, būtu angļu valoda. Jau patlaban ir augstskolas, kas māca pilnībā angļu valodā. Šo praksi varētu pārņemt arī citās augstskolās, sacīja Ķīlis.
Viņš uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, augstskolās būtu jārīko starptautiski konkursi uz pasniedzēju vietām, tādejādi palielinot konkurenci un palielinot kvalitāti.
Praksē šīs izmaiņas plānots ieviest no nākamā mācību gada. Ar priekšlikumiem Ķīlis jau ir iepazīstinājis Saeimas frakciju pārstāvjus tikšanās laikā, kurās tika pārrunāti priekšlikumi par augstskolu akreditācijas kārtības maiņu.
Ķīlis vēlas arī pastiprināt prasības augstskolu pasniedzējiem, darba līgumā iekļaujot nosacījumu, ka pasniedzēja darba obligāta sastāvdaļa ir arī pētniecība. "Nevar būt tā, ka vieni tikai pasniedz un otri tikai pēta," sacīja Ķīlis.
"Tas nozīmē, ka ir noteikti rezultāti, ko katru gadu izvērtē - cik tu tālu esi ticis, ko tu esi pētījis, cik publicējies, vai esi kaut ko izgudrojis, vai esi patentus izveidojis," skaidroja Ķīlis. Šādus kritērijus augstskolām būtu svarīgi ieviest pasniedzēju virzīšanai pa karjeras kāpnēm. Kritērijus noteiktu pašas augstskolas.