Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā pērn ķiplokus audzēja 74 ha platībā. Savukārt pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas Latvijā ir 67 ķiploku audzētāji ar kopējo zemes platību 52,63 ha. Ar ķiploku audzēšanu nodarbojas galvenokārt sīkražotāji ar audzēšanas platību tikai līdz 0,5 ha, stāsta Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vecākā referente Dace Guste.
Sīkražošana ir arī viens no iemesliem, kādēļ tirgū Latvijā audzētie ķiploki atrodami reti. Rīdzinieces Gunas Akonas pieredze rāda, ka ķiplokēdājs savus krājumus papildina rudenī. G. Akona šo garšaugu audzē hobija līmenī un atzīst, ka ķiploka kārotāji zina savus zemniekus un ražu izpērk, tiklīdz tā novākta. Līdzīga pieredze ir sīkražotājam no Madonas puses. Zemnieks teic, ka šādā veidā ražu varot iztirgot pat par trim latiem kilogramā.
Agronome Mārīte Gailīte atzīst, ka mazajiem audzētājiem ar ķiploku audzēšanu nodarboties ir dārgs prieks, savukārt lielie audzētāji neuzskata šo nišu par izdevīgu. "Pirmkārt, stādāmais materiāls ir dārgs. Uz vienu hektāru vidēji jāizstāda tonna ķiploku. Stādāmo materiālu sīkražotāji nevar izaudzēt un pircējs nevar būt drošs par šķirni, savukārt ievestai "sēklai" vidējā cena ir četri lati kilogramā. Ir dārgi ieguldīt četrus latus uz vienu hektāru, jo par četriem latiem kilogramā nevar pārdot ķiplokus," viņa min problēmas, ar kādām sastopas zemnieki.
Visu Ingas Patmalnieces rakstu "Lai arī risks ir, zemnieki tic ķiplokam" lasiet trešdienas, 13. novembra, laikrakstā Diena!