Šis lūgums tiek pamatots ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas pirmo punktu, ka darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.
KNAB konstatējis, ka Strīķe, atsakoties pildīt jurista amata pienākumus un atsaucoties uz esošo tiesvedību, kurā tiek vērtēts disciplinārsoda – pazemināšanas amatā - tiesiskums, "sistēmiski atsakās pildīt jebkādus darba devēja dotos uzdevumus, tai skaitā tos, kas atbilst biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos kompetencēm".
KNAB ieskatā apstāklis, ka disciplinārsoda rīkojuma tiesiskums tiek vērtēts tiesā, gadījumā, ja tiesa minēto rīkojumu atzītu par prettiesisku, varētu būt attaisnojošs apstāklis, izskatot disciplinārlietu par Strīķes rīcību, nepildot biroja juridiskās nodaļas galvenā speciālista amata pienākumus, bet minētais neatbrīvo Strīķi no pienākuma būt darba devēja rīcībā un pildīt viņai dotos uzdevumus, jo atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu" un Darba likumam, darba devējam ir pienākums nodrošināt, ka darbinieks valsts maksāto atlīdzību saņem pamatoti, tas ir, par darba uzdevumu veikšanu un atrašanos darba devēja rīcībā.
"Pārkāpums uzskatāms par būtisku noteiktās darba kārtības pārkāpumu, jo gadījumā, ja darbinieks prettiesiski atsakās pildīt dotos darba uzdevumus, darbiniekam no valsts budžeta līdzekļiem nepamatoti tiek izmaksāta darba samaksa," norādīts KNAB paziņojumā.