To paredz KNAB likuma grozījumi, kurus otrdien, 1.decembrī, plāno skatīt valdība. Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Pašreizējā likuma redakcijā teikts, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
Darba grupas piedāvātajā redakcijā teikts, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un pārbauda, kā tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijai, aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu vai aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.
Tāpat piedāvā redakcija paredz, ka Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu, ja tas neapdraud neatkarīgu un objektīvu šajā likumā noteikto biroja funkciju īstenošanu.
KNAB likumā iekļauts arī Sabiedriski konsultatīvās padomes, kas jau šobrīd darbojas, apraksts. Padome ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā. Padomi izveido biroja priekšnieks, un tās lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Sabiedrības pārstāvjus padomē izvēlas atklātā procedūrā normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalību noteiktajā kārtībā.
Grozījumos piedāvāti iemesli KNAB priekšnieka atbrīvošanai. Biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājies būtisks kaitējums valstij vai personai, piedalās partiju darbībā, nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Tāpat KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ja "viņš ar savu darbību un tās rezultātiem uzrāda neapmierinošus rezultātus vadītāja un iestādes vērtību izpratnes kompetenču rīcības rādītājos".
Iepriekš minētos iemeslus, balstoties uz ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks.
Kārtību, kādā izveido komisiju, lai izvērtētu iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, un kārtību, kādā komisija novērtē biroja priekšnieka rīcības rādītājus vadītāja un iestādes vērtību izpratnes kompetencēs, nosaka Ministru kabinets.
Likumprojektu izstrādāja darba grupa, kura tika izveidota saskaņā ar premjerministra rīkojumu un kuras sastāvā darbojās pārstāvji no KNAB, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Valsts kancelejas.
Minētais likumprojekts ir vērsts uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendāciju ieviešanu.