Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksim iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Nav vienošanās, strādāsim tālāk, norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma apspriešanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Vēstulē Valsts prezidentam, ko parakstījuši Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (visi Vienotība), tiek lūgts nekavējoties sasaukt ārkārtas Nacionālās drošības padomes sēdi, lai rastu risinājumu iekšpolitiskās situācijas noregulēšanai un nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas līdzdalību valstij saistošu Eiropas Savienības kopējo jautājumu risināšanā.
Vēstulē pausts, ka 9.septembrī Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu migrācijas jomā, kas paredz obligātu katras dalībvalsts dalību ar bēgļiem saistīto problēmu risināšanā, tostarp solidāru migrantu uzņemšanu savā valstī. Pēc Vācijas, Itālijas un Francijas lūguma Luksemburgas prezidentūra jautājuma risināšanai 14.septembrī sasaukusi ārkārtas ES iekšlietu ministru sanāksmi.
"Šībrīža situācija pieprasa tūlītēju, skaidru un vienotu Latvijas valdības rīcību, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības līmenī tiek pārstāvēta konsekventa Latvijas valsts pozīcija. Ar nožēlu jāatzīst, ka valdības koalīcijas vairākums – Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība – ir noraidījis iespēju vienoties par kopīgu Latvijas pozīciju bēgļu jautājuma risināšanā, šādi apliecinot, ka valdību veidojošie partneri neizprot Latvijas līdzatbildību solidāri piedalīties Eiropas Savienības valstīm aktuālu problēmu risināšanā un sekas, ko var izraisīt mūsu saistību neievērošana," pausts vēstulē.
“Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,” sacīja Ministru prezidente.
Visas trīs koalīcijas partijas esot par skaidru mehānismu un rīcības virzieniem, piemēram, saistībā ar robežu aizsardzību, bēgļu atpakaļizvietošanu valstīs, no kurām nākuši ekonomiskiem migranti.
Runājot par tālākiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdien vakarā sanāks Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātājiem skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezdente.
Svētdien Straujumai paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. "Meklēsim pieņemamus risinājumus," sacīja Straujuma.
"Skaidrs, ka mēs šodien arī lūgsim iesaistīties Valsts prezidentu šī stāvokļa risināšanā," sacīja Straujuma.
Kā informēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, ZZS stingri apliecinājusi, ka iestājas par solidāru rīcību attiecībā uz bēgļiem un atbalsta 250 bēgļu uzņemšanu. "Tas ir atbildīgs solis, ka mēs esam gatavi viņus uzņemt," sacīja Brigmanis.
Turpmāku bēgļu uzņemšanu ZZS neesot gatavi atbalstīt. "No ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) teiktā nepārprotami sapratām – tas turpināsies. Tas turpināsies, līdz ar to ir jāsaprot, kāds ir tālākais mehānisms, skaidri noteikumi," viņš teica.
Nacionālās apvienības (NA) politiķis Edvīns Šnore uzsvēra, ka NA neatbalsta Junkera priekšlikumu par bēgļu piespiedu izvietošanu ES valstīs un uzskata, ka, ņemot vērā situāciju ar migrāciju un migrācijas vēsturi Latvijā, jāatzīst Latvijas īpašais statuss, kas nozīmētu neuzņemt bēgļus.
Kā ziņots, koalīcijas partneri šodien ārkārtas sanāksmē pārrunāja bēgļu uzņemšanu Latvijā, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.
Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā Nacionālās apvienības (NA) noraidošo pozīciju.
Pašlaik abi partneri - NA, Zaļo un zemnieku savienība - neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu. Pagaidām, pēc neoficiālās informācijas, Latvija varot palikt teju vienīgā valsts ar šādu noraidošu pozīciju, līdz ar to Vienotība šodien bija iecerējusi skaidrot partneriem iespējamas konsekvences un drošības un ekonomiskus riskus saistībā ar šādu nostāju.
Ja partnerus neizdosies pārliecināt, tad Vienotības politiķi apsvēra iespēju lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi šajā jautājumā.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisija šodien skatīs Latvijas pozīciju ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā tiks apspriests jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs.
Papildināts ar 4. līdz 6.rindkopu par vēstuli Valsts prezidentam