Viņš norādīja, ka no 1.septembra brīvpusdienu nodrošināšanai skolēniem no 1. līdz 4.klasei tiks atvēlēti vairāk nekā 2 eiro katram, savukārt turpmākajos mēnešos, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju un jaunā budžeta veidošanu, pastāv liela iespēja, ka šī summa tiks palielināta.
Pēc Pabrika paustā, šodien pārrunāts arī jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem saistībā ar karu Ukrainā. Kultūras ministrija ir aicināta vienoties ar Ekonomikas ministriju par to, cik daudz līdzekļu kādiem mērķiem jāatvēl. Aizsardzības ministrs norādīja, ka liela daļa koalīcijas partneru piekrīt tam, ka šis finansējums būtu jāpalielina.
Tāpat Ministru prezidenta biedrs norādīja, ka otrdien, pēc Ministru kabineta sēdes, notiks ministru sanāksme, lai vērtētu progresu un dotu jaunus uzdevumus Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai visā valstī. Pabriks akcentēja, ka tas pamatā attieksies uz neatliekamajiem darbiem ministrijām un valsts institūcijām.
Preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) akcentēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija kopš aprīļa ir diskutējušas par to, kā pārrēķināt brīvpusdienu izmaksas un kā to varētu nodrošināt.
Viņš apstiprināja, ka sadarbības sanāksmē panākta vienošanās pieņemt tādus lēmumus, lai no 1.septembra bērniem tiktu nodrošinātas brīvpusdienas par summu, kas ir nedaudz vairāk par 2 eiro. Savukārt brīvpusdienas par summu, kas ir lielāka par 3 eiro, varētu sākt nodrošināt no nākamā gada.
Runājot par finansējuma palielinājumu brīvpusdienām, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) preses konferencē skaidroja, ka no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks kompensēta starpība, kas patlaban pietrūkst. Tāpat panākta vienošanās, ka no 1.janvāra, kad vienosies par citādākām prasībām attiecībā uz ēdināšanas kvalitāti, saruna par finansējuma palielinājumu tiks turpināta.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad neplāno nodrošināt papildu līdzekļus augošajām skolēnu ēdināšanas izmaksām. Tomēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) pavasarī paziņoja, ka vērsīsies valdībā ar pieprasījumu par papildu finanšu piešķiršanu, lai saņemtu nepieciešamos līdzekļus izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanai no septembra līdz decembrim.
"Ministrija novērtē" Latvijas Ēdinātāju apvienības (LĒA) un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIĒA) iniciatīvu, tomēr, ņemot vērā valsts budžeta programmas "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1.- 4.klašu izglītojamiem" ierobežotos līdzekļus, papildus līdzekļi šim mērķim šobrīd nav paredzēti.
IZM skaidroja, ka turpmākās atbalsta iespējas tikšot skatītas nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.
Savukārt IIĒA un LĒA pārtikas produktu un citu izmaksu pieauguma dēļ aicināja piešķirt papildu finansējumu, lai nodrošinātu bērnu ēdināšanas nepārtrauktību un prasībām atbilstošu ēdināšanu izglītības iestādēs.
Skolēnu pusdienu dotācija 1,42 eiro ir bijusi nemainīga kopš 2014.gada. Pašreiz 50% no summas dotē valsts un 50% - pašvaldība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, kopš 2014.gada tiešās ēdināšanas izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%, norāda LĒA pārstāvji.
Asociācijas uzsvēra, ka bez papildu finansējuma izglītības iestādēs vairs nebūs iespējams sniegt esošajām prasībām atbilstošus ēdināšanas pakalpojumus.