Viņš paskaidroja, ka sanāksmes laikā bijusi plaša diskusija par pārtikas precēm lielveikalos, piebilstot, ka, viņa izpratnē esot redzams, ka Latvijas lielveikalos ir redzamas karteļa pazīmes.
"Mēs redzam, ka ir nesamērīgi augstas pārtikas cenas," viņš piebilda.
Jurēvics paskaidroja, ka pašlaik vēl nav skaidrs, kādi risinājumi tieši tiks izmantoti, lai mazinātu pārtikas cenas, taču "ir vienota izpratne, ka Latvijā īsts brīvais tirgus starp lielveikaliem neeksistē, pārtikas cenas daļēji ir nepamatotas".
Koalīcijas partneri ir vienisprātis par datu pieejamības uzlabošanu, lai veicinātu konkurenci. Jurēvics norādīja, ka datu atklātība ir svarīgs solis, lai cenu veidošanas politika būtu godīgāka.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) savukārt sacīja, ka pie risinājumiem tiks strādāts kopā arī ar nozares asociācijām. "Rezultātā jāiegūst iedzīvotājiem - pārtikas patērētājiem," piebilda Krauze, akcentējot cenu veidošanas atklātības nozīmi.
Runājot par to, kad varētu tikt panākti kādi skaidri risinājumi, Jurēvics sacīja, ka "šajā jautājumā kavēšanās nedrīkst būt". Viņš domā, ka liela daļa lēmumu varētu tikt pieņemta šā gada laikā.
Iepriekš ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
Šos divus risinājumus varētu ieviest tuvākajā laikā, jo likumprojekts ir izstrādes stadijā, un novembra laikā to varētu saskaņot virzīšanai uz Ministru kabinetu. Vienlaikus arī paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās.