Partiju apvienība Jaunā Vienotība iestājas par valsts aizsardzības spēju turpmāku stiprināšanu, atbalstot pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā un pakāpeniski palielinot aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, aģentūru LETA informēja partijā.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK arī iestājas par pakāpenisku aizsardzības izdevumu palielināšanu arī turpmāk, aģentūrai LETA sacīja partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Šī mērķa pamatotību nosakot arī ar NATO valstu attiecībām saistītās aktualitātes. Atkarībā no finanšu iespējām pakāpeniski jāvirzās uz mērķi aizsardzībai 3% no IKP, uzskata Dzintars.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar "ļoti lielu interesi seko līdzi vairāksolīšanas procesam", lai redzētu vai kāds varbūt gribēs atvēlēt arī 4%, kā rosinājis ASV prezidents Donalds Tramps, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Taču politiskais spēks vairāk paļaušoties uz jomas ekspertu redzējumu, nevis uz priekšvēlēšanu izteikumiem no politiskajiem spēkiem, kuriem diez vai esot izredzes pēc vēlēšanām iegūt premjera amatu, uzsvēra politiķis.
Pašsaprotami, ka aizsardzībai atbalsts turpināsies 2% apmērā, savukārt par iespēju šo apjomu palielināt ZZS vēl spriedīs. Brigmanis norādīja, ka ir atvērts šai sarunai, taču jāņem vērā, ka fiskālā telpa ir ierobežota, un ka politiskajiem spēkiem, kas "bārstās ar rosinājumiem" par šo līdzekļu palielinājumu, esot jāpasaka, kam taisās tos ņemt nost - mediķiem, pensionāriem vai kādai citai sabiedrības grupai.
Aizsardzības ministrijas iepriekš sniegtā informācija liecina, ka 2016.gadā Latvijas aizsardzības nozares budžetu veidoja 1,4% no iekšzemes kopprodukta, bet 2017.gadā - 1,7%. 2018.gadā aizsardzības nozares budžeta palielināts līdz 2% iekšzemes kopprodukta. Šī gada aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Tad, kad
kino klasika
Inborga