Latvijas sabiedrībā ir jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu valsts pašaizsardzībai, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, šodien, runājot par mūsu drošības izaicinājumiem Baltijas Asamblejas (BA) sanāksmē, sacīja Mūrniece.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Seržants (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) iepriekš sniegto informāciju pašlaik neesam "ne tuvu gatavi" atgriezties pie obligātā militārā dienesta, jo tam nav nepieciešamo resursu. Šādam solim nav vajadzīgās infrastruktūras, piemēram, kazarmas, kā arī ir reorganizēta kādreizējā iesaukšanas sistēma. Līdz ar to minētā plāna īstenošanai būtu nepieciešami ļoti lieli finansiālie ieguldījumi.
Pirms var spriest par iespēju pāriet uz obligāto militāro dienestu, jāveic pētījums, vai Latvijā ar tās iedzīvotāju skaitu un dienestam nepieciešamajām kvalitātēm, piemēram, veselības stāvokli, ir pietiekami cilvēkresursi obligātā militārā dienesta izveidošanai. Pašlaik notiek Zemessardzes un Jaunsardzes stiprināšana, un šajās struktūrās jau tagad iesaistās vairāk cilvēku - tā varētu būt prioritāte, uz ko drīzāk nepieciešams koncentrēties, pauda politiķis. Viņš piebilda, ka var diskutēt par dažādām iespējām, taču izšķiršanos vajag veikt, pamatojoties uz pētījumiem. Zaļo un zemnieku savienībā nav notikusi diskusija par nepieciešamību atgriezties pie obligātā militārā dienesta.
"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns aģentūrai LETA norādīja, ka šis jautājums jāskata saskaņā ar Aizsardzības ministrijas koncepciju, izvērtējot, kurš no modeļiem - pašreizējais profesionālais vai obligātais militārais dienests - Latvijai sniedz labākas aizsardzības spējas. Mūsdienu profesionālā armija sevi izcili ir pierādījusi misijās Irākā un citās valstīs.
Obligātais dienests valstij izmaksās dārgāk nekā profesionālā armija, tāpēc šajā jautājumā ir jābalstās uz profesionāļu veiktu izsvērtu analīzi par to, kas vislabāk der valstij un vai karaspēkam būs lielāka kapacitāte, atgriežoties pie iepriekšējās sistēmas. Smiltēns norādīja, ka paļaujas uz drošības iestāžu un analītiķu sniegtajām rekomendācijām par to, kas strādā labāk. Svarīgākais, lai Latvijas armija ir labi ekipēta un var izpildīt savus pienākumus, esot NATO sastāvā, piebilda politiķis.
Kā ziņots, jautājumi par aizsardzības spēju stiprināšanu un labākajiem risinājumiem šī mērķa sasniegšanai ir īpaši aktuāli jau vairākus gadus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas un militāro darbību atbalstīšanas Ukrainas teritorijā.