Uzsver brīvprātību
Jansons uzsvēra, ka minētā EK ideja ir pavisam svaiga un pašlaik nav apspriesta Eiropas Savienības valstu ministru saimē, taču paredzams, ka to vispirms apspriedīs ES valstu iekšlietu ministri. Tajā Latvijas pārstāvji uzsvērs jau iepriekš pausto viedokli patvēruma meklētāju jautājumā - bēgļu uzņemšanai katrā valstī jānotiek pēc brīvprātības principa, pauda Jaunsons.
"Esam stingri pret obligāti noteiktām kvotām," pauda Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Latvijas pozīcijas nemainīgumu portālam Diena.lv apstiprināja arī premjera ministra Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Viņš arī norādīja, ka "vienlaikus novērtējam, ka Eiropas Komisija ir ieklausījusies un saglabājusi Dublinas regulas pamatprincipu, ka par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīga ir pirmā dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas".
Koalīcija sodu uzskata par nekorektu
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrais LETA uzsvēra, ka absolūti nepiekrīt šāda "soda" noteikšanai un pauda cerību, ka to neatbalstīs arī no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Politiķis piebilda, ka Latvija pildīs iepriekš akceptētās saistības bēgļu uzņemšanā.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka neatbalsta šo priekšlikumu, kas pat ir "ļoti nekorekts", runājot par valstu solidaritātes principu. Viņa arī atgādināja, ka Latvija iestājas par brīvprātības principu bēgļu uzņemšanas jautājumā. Vienotība plāno nākamnedēļ vēl pārrunāt šo jautājumu.
Tāpat arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka Latvijai ir jāseko Igaunijas piemēram un strikti jāpauž pozīcija pret šo piedāvājumu. "Savā nesamērīgumā tas jau pārsniedz absurda robežas, un ticu, ka Eiropas valstis šo neprātu noraidīs," pauda politiķis.
Diskutēs par EK piedāvājumu
Iekšlietu ministrija paziņojumā skaidroja, ka 4.maijā EK prezentēja priekšlikumu grozījumiem Dublinas regulā. Priekšlikums ietver ierosinājumu noteikt korekcijas mehānismu, lai nodrošinātu vienmērīgāku patvēruma meklētāju sadalījumu gadījumos, kad kāda dalībvalsts saskaras ar nesamērīgi lielu patvēruma meklētāju pieplūdumu.
Jau nākamās nedēļas laikā sāksies pirmās diskusijas ekspertu līmenī par šo priekšlikumu, kas vēlāk tiks turpinātas arī politiskā līmenī. Lai priekšlikums kļūtu par saistošu tiesību aktu, tas ir jāapstiprina gan ES Padomē, gan Eiropas Parlamentā "koplēmuma procedūrā", skaidroja IeM.
Diskusijām par priekšlikumu IeM sagatavos izvērstu Latvijas nacionālo pozīciju. Saskaņā ar Patvēruma likumu gadījumos, kad notiek tādu mehānismu izstrāde, kas paredz patvēruma meklētāju uzņemšanu saistībā ar pārcelšanas mehānismu, Latvijas valsts nostāja tiek sagatavota, pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
Līdzšinējās diskusijās, tostarp ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes 21.aprīlī laikā, Latvija konsekventi ir aizstāvējusi nostāju, ka patvēruma meklētāju pārdale starp ES dalībvalstīm ir pieļaujama tikai un vienīgi tāda mehānismā, kas pieļauj ES dalībvalstīm brīvprātīgi noteikt uzņemamo personu skaitu. Latvija neatbalsta automātisku patvēruma meklētāju pārdali, norāda IeM.
Solidaritāte nav viendabība, tās izpausmes var būt dažādas, un fiziska personu pārdale vai finanšu kompensācija ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, uzsver IeM. Diskutējot par solidaritāti, ir jārespektē katras dalībvalsts ieguldījums ārējās robežas apsardzībā. Bez efektīvas ārējās robežas uzraudzības nevar pastāvēt efektīva Eiropas patvēruma sistēma, norāda IeM.
Zināms, ka ES iekšlietu ministru sanāksme notiks 20.maijā.
Ārzemju politiķi kritiski
Aģentūra LETA, atsaucoties uz laikrakstu Postimees, ziņo, ka arī Igaunija nepiekrīt EK ierosinājumam noteikt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 250 000 eiro naudassodu par katru patvēruma meklētāju, ko tās atteiktos uzņemt, pavēstījis Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.
Ja Igaunija piekristu ierosinājumam noteikt šādu naudassodu, kuru EK dēvē par "solidaritātes maksājumu", tas nozīmētu atteikšanos no brīvprātības principa, ministrs uzsvēris intervijā Postimees.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņojusi, ka EK ierosinājumi automātiski pārvietot migrantus starp ES dalībvalstīm un noteikt finansiālas sankcijas par atteikšanos viņus uzņemt neveicina migrantu krīzes risināšanu.
Vairākas Centrāleiropas valstis noraidījušas mēģinājumus piespiest tās uzņemt bēgļus, bet programma, kas paredz vienreizēju 160 000 patvēruma meklētāju pārvietošanu bloka iekšienē divu gadu laikā, faktiski nav sākusi darboties.
pievienots koalīcijas politiķu viedoklis; mainīts virsraksts