Viņš skaidroja, ka uzņēmumu apvienošanas rezultātā būs iespēja samazināt izmaksas, tādējādi būs iespēja piedāvāt klientiem zemākas cenas. Ar laiku klienti saņemšot vienu rēķinu, kurš būs nedaudz mazāks. Tāpat apvienojoties būs lielāks investīciju apjoms, un iespēja attīstīt pakalpojumu kvalitāti un pārklājumu.
Kokins klāstīja, ka gan Lattelecom, gan LMT apgrozījums pēdējo gadu laikā ir samazinājies, peļņas rādītāji – stagnē, tāpēc arī jāmeklē attīstības ceļi. Viena iespēja ir jaunu virzienu attīstība, otra – sekojot arī tirgus tendencēm Eiropā – apvienoties, kas ļautu būtiski samazināt izmaksas un nedaudz palielināt ieņēmumus. Jautāts, kāpēc LMT tomēr nav sajūsmā par apvienošanos, Kokins sacīja, kas tas ir akcionāru jautājums. Vienlaikus viņš norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir jāvērtē attīstība un informēja, ka pēdējo astoņu gadu laikā LMT apgrozījums ir samazinājies par 37%, peļņas rādītājs – gandrīz uz pusi. Lattelecom situācija esot "pat nedaudz labāka".
"Mums ir jāsaprot – vai nu mēs mainamies, kļūstam efektīvāki, varam piedāvāt vēl lētākus pakalpojumus, vai arī mūsu vērtība samazinās un faktiski arī akcionāri – valsts šajā gadījumā, būs zaudētāji", teica Kokins.
Viņš iepriekš izteicies, ka apvienotā uzņēmuma vērtība lešāma 377 miljonu latu apmērā. Kokins piebilda, ka Lattelecom valdes piedāvājumā, kas izvirzīts akcionāriem, 59 miljoni latu piedāvāts akcionāriem izmaksāt naudā. Ministru darba grupa uzdevusi Lattelecom un LMT "meklēt sinerģiju" un sniegt saskaņotu abu uzņēmumu viedokli par apvienotā uzņēmuma vērtību.
Savukārt jautāts par izskanējušo informāciju saistībā ar Lattelecom vēlmi iegādāties Baltijas mediju aliansi, kurai pieder arī Pirmais Baltijas kanāls, Kokins sacīja, ka padome lēmusi tomēr to neiegādāties.