Ministrs atzina, ka neizskatīto lietu apjoms nav tik liels, bet tomēr tiesās ir uzkrājušās 5% neizskatīto civillietu, bet krimināllietās tie ir 10%, īpaši pirmās instances tiesās.
Viņš stāstīja, ka ir izņēmuma gadījumi, kad tiesas strādā klātienē, lai gan ar katru dienu pieaug attālināto tiesas sēžu procents. "Nevar noliegt, ka ne visi tiesneši ir uz "Tu" ar jaunajām tehnoloģijām. Tomēr no ministrijas puses tiek darīts viss iespējamais, lai tādus tiesnešus apmācītu," piebilda ministrs.
Bordāns uzsvēra, ka ir nepieciešams attīstīt videokonferences iespējas un vēl plašāk to izmantot tiesu darbā, jo tas ļaus samazināt lietu uzkrājuma veidošanos.
Salīdzinot laika periodu no 10.jūnija pēc ārkārtējās situācijas beigām ar tādu pašu laika posmu 2019.gadā civillietu sēžu skaits videokonferences režīmā ir palielinājies par 53% pirmajā instancē un par 7% otrajā instancē, savukārt krimināllietu sēžu skaits palielinājās par 145% pirmajā instancē un par 98% otrajā instancē.
Videokonferenču savienojumu laiks ieslodzījuma vietās ārkārtas situācijas mēnešos divas reizes pārsniedza rādītājus attiecīgos iepriekšējā gada mēnešos, piemēram aprīlī attiecīgi 280 un 561, un maijā attiecīgi 208 un 532 stundas. Kopumā šogad pirmajos desmit mēnešos savienojumu laiks videokonferences režīmā ir palielinājies par 50%, attiecīgi 2564 stundas pērn un 3840 stundas šogad.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā no 13.marta līdz 9.jūnijam Latvijas tiesās tika izskatīts vairāk lietu nekā tajās saņemts, liecināja Tiesu administrācijas sniegtā informācija.
Attiecīgi pirmās instances tiesās minētajā laikā bija saņemtas 10 529 lietas, bet izskatītas 10 952. Savukārt apelācijas instancē saņemtas 2052 lietas, bet izskatītas 2029.
Administrācijā arī norādīja, ka šajā laikā samazinājies rajonu (pilsētu) tiesās saņemto lietu skaits, un par 18% pieaudzis neizskatīto krimināllietu skaits šajās tiesās.
Tāpat šajā laikā 1087 tiesas sēdes notikušas videokonferences režīmā. Kopumā videokonferencēs pavadītas 3986 stundas.
pievienota 4.-6.rindkopa