Kopš 16. novembra triju mēnešu Rigibor likme ir pieaugusi līdz 1,98%, kas ir augstākā atzīme kopš 2010. gada jūlija, tomēr arī šāda likme ir salīdzinoši zema - būtiski zemāka, nekā 2008. un 2009. gadā, norāda SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone.
Rigibor likmes pēdējā laikā palielinājušās, jo tirgū pieaudzis latu pieprasījums. Tā ir pārejoša ietekme, un brīdī, kad Valsts kase (VK) izmaksās budžeta vajadzībām latus, kā arī izmaksas klientiem tiks veiktas no garantiju fonda latos, likmēm vajadzētu samazināties, spriež Liene Turlaja, Swedbank Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas vadītāja.
Nordea Markets finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš skaidro, ka tirgū būtiski pieauguši VK valūtas maiņas darījumu apjomi, jo VK piecās nedēļās plāno nopirkt 430 miljonus latu, tāpēc milzīgais VK pieprasījums pēc latiem valūtu tirgū ir pazeminājis eiro cenu, tā tirgū aizgājusi zem Latvijas Bankas noteiktā svārstību koridora vidus atzīmes. Tā kā eiro minimālā cena ir fiksēta, daudz lētāks eiro nav iespējams un uzņēmumu interese iegādāties eiro pieaug, skaidro A. Lāriņš.
«Ilgtermiņa lata procentu likmes var pakāpties augstāk vai saglabāties šajos līmeņos, kamēr neuzlabosies situācija Latvijas tirgū gan psiholoģiski, gan finansiāli. Ir jāpaiet laikam, lai samazinātos Krājbankas efekts, un jāiztiek bez jauniem ekscesiem, tad lata procentu likmes atgriezīsies zemākos līmeņos,» prognozē A. Lāriņš.
Tirgu varētu stabilizēt arī tajā ieplūstošās summas, ko LK klienti saņēmuši kompensācijās no Noguldījumu garantiju fonda.
«Tajā brīdī, kad Valsts kase izmaksās budžeta vajadzībām latus, kā arī izmaksas klientiem tiks veiktas no garantiju fonda latos, likmēm vajadzētu samazināties,» prognozē L. Turlaja.
Arī K. Martinsone pieļauj, ka, mazinoties satraukumam un palielinoties likviditātei sistēmā, latu likmes varētu samazināties.