Viņš atzina - lai arī Latvijas Ārlietu ministrija pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā nāca klajā ar aicinājumu Latvijas valstspiederīgajiem pēc iespējas ātrāk pamest Krieviju, vēstniecība nesaskaras ar tautiešu intensīvu vēršanos pēc palīdzības izceļot no valsts.
Tikmēr relatīvi augsta esot pašu Krievijas valstspiederīgo interese par iespējām doties uz Latviju, un par to interesējoties arī Krievijā esošie Ukrainas valstspiederīgie. Šie cilvēki vēlas kopā ar ģimeni pavadīt kādu laiku vietās, kas būtu drošākas, komentēja Riekstiņš.
Viņš rezumēja, ka Latvijas valstspiederīgo interese par atgriešanos dzimtenē no Krievijas patlaban nav tik liela, lai vēstniecībai būtu nepieciešams rīkot kādus repatriācijas reisus. Savukārt Krievijā esošie Ukrainas pilsoņi ar biometriskajām pasēm Latvijā var iebraukt bez vīzas, bet Ukrainas pilsoņiem ar vecā parauga pasēm ieceļošanai Latvijā ir nepieciešama vīza.
Pēc vēstniecības rīcībā esošās informācijas, Krievijā patlaban uzturas apmēram 13 000 Latvijas valstspiederīgo. Latvijas vēstniecība Krievijā patlaban strādā pilnā apmērā, un neviens no kaimiņzemē esošajiem Latvijas diplomātiem vai viņu ģimenes locekļiem nav izrādījis vēlmi evakuēties, piebilda Riekstiņš, vienlaikus gan norādot, ka nekad nevar izslēgt šādu nepieciešamību nākotnē.
Kā ziņots, ņemot vērā ieviestās sankcijas pret Krieviju, apgrūtināto izbraukšanu un iespējamo situācijas saasināšanos, Latvijas valstspiederīgie ir aicināti neapmeklēt Krieviju, sociālajos tīklos uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ministrs aicinājis tos Latvijas valstspiederīgos, kas patlaban atrodas Krievijā, pēc iespējas ātrāk pamest valsti.
LETA jau rakstīja, ka pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība slēgusi savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām un otrādi, līdz ar to ceļošana starp šīm teritorijām ir ievērojami apgrūtināta.