Kuldīgas vecā mūra tilta atjaunošana jau finiša taisnē

Līdz Eiropā garākā (164 metri) mūrētā autotransporta tilta pāri Ventai Kuldīgā rekonstrukcijas pabeigšanai palicis nedaudz vairāk par pusotru mēnesi. Būvuzņēmēja, SIA «M.A.-Taka» speciālisti darbus solījušies padarīt līdz šīs pilsētas svētkiem _Dzīres Kuldīgā_, kas sāksies 16.jūlijā. To organizatori plāno, ka otro jaunību atguvušais mūra tilts būs viens no galvenajiem šo svētku varoņiem: krāšņajām tā atklāšanas svinībām sekos grandiozs nakts lāzeršovs turpat Ventas krastā.Maija beigās velvju tilta viena puse jau atvērta gājēju kustībai, kura pirms tam deviņus mēnešus notika pa romantisku pagaidu tiltiņu, ko celtnieki no koka brusām bija uzmeistarojuši senās hidrobūves ārmalā Ventas rumbas pusē. Latvijas vēsturē tik senas un apjomīgas transporta hidrobūves (tilts uzcelts 1874.gadā) restaurācija tiek veikta pirmo reizi, tā kopumā izmaksās vairāk nekā divi miljoni latu. No šīs summas Ls 1 335 367 ir ERAF finansējums, Ls 579 000 devusi pilsētas dome, bet Ls 178 000 piešķīrusi valsts. Sākotnēji izmaksas lēstas ap 1,8 miljonu latu, taču inflācijas un restaurācijā iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ summa jūtami palielinājusies. Tilta restaurācijas projektu izstrādājusi SIA «Inženierbūve», projekta autors ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ainārs Paeglītis. Latvijas tiltu vectētiņa tehniskais stāvoklis jau labu laiku, kopš kļuvis neapmierinošs. Savulaik Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda izgādāto būvi bija grauzuši ne vien gadi, bet ārdījuši arī kari — Pirmā pasaules kara laikā divus no tā septiņiem velvju laidumiem atkāpjoties uzspridzināja krievu armija. Tos atjaunoja tikai pēc desmit gadiem, taču izmantojot ne vairs ķieģeļus un akmeņus, bet dzelzsbetonu. 124 gadu laikā balstos un betonētajās velvēs bija radušās plaisas, nedarbojās tilta drenāža un lietus ūdens novadīšanas sistēma, atklājušies stipri margu, velvju un karnīžu ķieģeļu bojājumi. Turklāt labiekārtojamas ar ērtām noejām un skatu laukumiem uz tiltu un netālo, Eiropā platāko dabīgo ūdenskritumu Ventas rumbu, prasījās arī tiltam pieguļošās krastmalas. Saglabājot tilta vizuālo tēlu un ar mūsdienīgākiem materiāliem un tehnoloģijām novēršot pamanītos bojājumus, restauratori tilta piešķīruši lielāku izturību un arī jaunas funkcijas. Tagad zem senatnīgā bruģa seguma atradīsies arī agrāk nebijušas ūdensvada un kanalizācijas komunikācijas, elektrības, interneta un telefona kabeļi, kas savienos pilsētas seno daļu ar augošo Pārventu, dodot pamatu un radot stimulu tās vispusīgai attīstībai. SIA «M.A.-Taka» būvdarbu vadītājs Juris Šmits stāsta, ka rekonstrukcijas gaitā noņemts tilta asfaltbetona segums un zem tā esošais apaļo akmeņu bruģis, atsegtas un ar hidroizolāciju noklātas tilta velves, pēc tam tās aizbērtas ar aizpildošo slāni. Virs tā uzlikta betona plātne, kas nodrošina gan tilta noturību, gan pasargā to no mitruma. Tagad ap 35 cilvēku lielais būvnieku pulks pilnā sparā brauktuvi noklāj ar kalto akmeņu bruģi, kombinējot to ar autentiskajiem, no klātnes noņemtajiem apaļajiem bruģakmeņiem. No Latvijas uzņēmumā «Lode» ar rokām īpaši gatavotajiem ķieģeļiem (katrs no tiem maksā apmēram pusotru latu), kas pēc izmēriem un sastāva pilnībā atbilst tiem, kādi tilta būvniecībā lietoti pirms 124 gadiem, tiek atjaunotas tilta margas. Vēsturiski margas bijušas klātas ar dolomīta plāksnēm, kas vēlāk aizstātas ar betona «cepuri». Tagad no Igaunijas atvestas un virs margām atkal tiek piestiprinātas dolomīta karnīzes. Tilts no visām pusēm kļūs gaišāks — tā nomelnējušos balstu akmeņus un velvju ķieģeļus tīra ar smilšu strūklu, bet gājēju ietves un brauktuves apgaismošanai uzstādītas 10 īpaši veidotas senatnīgas čuguna laternas — par četrām vairāk, nekā bija agrāk. Izgaismotas būs arī tilta arkas. Ietves pāri tiltam noklātas ar sešus centimetrus biezu, gaišu klinkera bruģi, kas ražots Vācijā.Paralēli notiek arī līdzās tiltam esošo Ventas krastu sakārtošana. Pils pusē veidojas atpūtas zona ar noeju uz upi, skatu laukumiem, vienlaikus tiks sakārtotas arī piegulošās ielas, veikta Mārtiņsalas rekonstrukcija.