Kā aģentūru LETA informēja LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs, federācija aicina valdības vadītāju vēlreiz izvērtēt situāciju saistībā ar kultūras nozares valsts kapitālsabiedrību peļņas izlietojumu un rast iespēju šīm kultūras iestādēm īstenot iecerētos plānus.
"Jau gadiem ilgi valsts nespēj nodrošināt pietiekamu nozares finansējumu, lai kultūras institūcijas spētu atrisināt uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma stāvokli. Un situācijā, kad šīs problēmas varētu sākt risināt ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem, tie tiek atņemti," norādījis Misēvičs.
LKDAF nevar piekrist finanšu ministram Jānim Reiram (Vienotība), kurš norādījis uz situāciju valsts budžetā, jo atņemtie līdzekļi ir kapitālsabiedrību peļņa, nevis papildu finansējuma prasība no valsts budžeta līdzekļiem. Atzīmēts arī tas, ka peļņas summas ir salīdzinoši nelielas un to ieskaitīšana valsts budžetā principiāli to neglābs.
Kā vēstulē uzsvēris Misēvičs, visi ieplānotie darbi, kuriem bija ieplānotas peļņas daļas, būs jāveic tik un tā, un šķiet, ka tas kārtējo reizi notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina.
LKDAF piekrīt arī kultūras ministres Dace Melbārdes (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK) viedoklim, ka valdības lēmums būs kā signāls, ka kapitālsabiedrībām nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu.
Jau ziņots, ka valdības sēdē šonedēļ izvērtās diskusijas par to, ko vajadzētu darīt ar KM kapitālsabiedrību peļņu. Rezultātā peļņu atļāva paturēt piecām no deviņām kapitālsabiedrībām, kuras bija izteikušas šādu lūgumu. Kapitālsabiedrības - Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris - valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ieguldīs dažādu saimniecisko vajadzību īstenošanai, tādējādi naudu nenovirzot valsts budžetam.
Valdība peļņas daļu neatļāva paturēt Latvijas Nacionālajai operai un baletam, VSIA Latvijas koncerti, Jaunajam Rīgas teātrim un Latvijas Leļļu teātrim.
Valdība savā lēmumā ņēma vērā Pārresoru koordinācijas centra atzinumu, kas bija izvērtējis uzņēmumu likviditāti un to, vai peļņas daļas neatstāšana negatīvi neietekmēs tā darbību. Peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.
Melbārde pēc valdības lēmuma atzina, ka tas būs kā signāls, ka kapitālsabiedrībām nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu. Ministru prezidente Straujuma noraidīja šādu apgalvojumu, norādot, ka viņa labprāt atbalstītu visām kapitālsabiedrībām peļņas atstāšanu, tomēr ir jāņem vērā budžeta situācija. Finanšu ministrs Reirs, norādot uz situāciju valsts budžetā, teicis, ka nevajadzētu atbalstīt peļņas atstāšanu nevienai kapitālsabiedrībai.