Pēc viņa stāstītā, 2008.gadā noslēgtais līgums paredz, ka būvniecības izmaksas tiek indeksētas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Pēc KM informācijas, indeksācijas dēļ izdevies ietaupīt 7,7 miljonus latu jeb 9% no būvdarbu summas. Tajā pašā laikā pusotra gada laikā ir uzkrājušies 2,66 miljoni latu, ko KM nav ieturējusi no būvniekam regulāri veiktajiem maksājumiem. "Tas nav valsts interesēs," uzsvēra Petermanis.
Lai risinātu šo situāciju, Petermanis atzina, ka bargākā sankcija būtu, ja projekta sabiedriskais uzraugs - "Delna" - lauztu ar KM līdzdarbība līgumu, kas nozīmētu ministriju apsūdzēt korupcijā. Tomēr "Delna" negrasās to darīt, jo kopš savulaik par Gaismas pils projekta īstenošanā atbildīgās iestādes valsts aģentūras "Jaunie Trīs brāļi" likvidācijas attiecības ar ministriju esot kļuvušas konstruktīvākas.
Jau ziņots, ka 18.novembrī LNB jaunā ēka "Gaismas pils" būs uzcelta par 80%, bet tās uzturēšanas izdevumi vēl nav aprēķināti, septembra sākumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus informēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Ministre pastāstīja, ka šogad no Kultūras ministrijai atvēlētajiem 100 miljoniem latu puse jeb 50 miljoni latu tiek tērēti "Gaismas pils" celtniecībai. 2013.gada valsts budžetā tiks paredzēts vēl apmēram viens miljons latu, lai nodrošinātu LNB pārcelšanos uz jauno ēku.
Jaunzeme-Grende arī atzina, ka vēl ir jārisina jautājums par LNB nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, pagaidām nav zināms, ne kas to būvēs, ne cik tā maksās.