„Motivēt viņus palikt, izmantojot piemaksu sistēmu, ļaujot noticēt sev, noticēt, ka krīze beidzas. Ceru, ka konsolidācija, kas šogad notiek, būs pēdējā. Tad šis gads būtu atsperšanās punkts, bet nākamgad mēs jau varētu domāt par attīstību. Pašreiz par attīstību mēs nevaram runāt, jo nav jau šī finansējuma,” skaidroja I.Ķuzis, piebilstot, ka centīsies darbiniekus „noturēt”, lai neaiziet.
Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka valsts iestādēs valda neziņa par rītdienu – bailes par algu samazinājumu un darba zaudēšanu. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi ieviest stabilitāti polcijā. Viņš arī piebilda, ka aptuveni trešdaļa policistu, kuri aiziet no darba Valsts policijā, devušies peļņā uz ārzemēm. I.Ķuzis arī piebilda, ka parādījusies tendence, ka daudzi policisti atgriezušies, saprotot, ka vēlas strādāt par policistiem.
Jautāts, kādas ir noziedzības tendences, kuras izraisa ekonomiskā krīze, I.Ķuzis skaidro, ka tas atspoguļojas zādzību skaita pieaugumā. „Tas jau bija izteikti jūtams kopš 2008. gada beigām, tad nāca 2009. un 2010. gads, taču arī 2011. gada pirmajā pusgadā mēs redzam, ka zādzību skaits pieaug. Ne visās pozīcijās pieaug, taču dažās - izteikti. Zog - jo nav iztikas,” skaidroja Valsts policijas priekšnieks. Krīzes sekas ir arī nemotivētās agresijas izdarīto noziegumu pieaugums, piemēram, kā slepkavība kinoteātrī un Olaines traģēdija. „Galvenās problēmas - kredīts, darba zaudēšana, ģimenes iziršana, aizbraucot strādāt uz ārzemēm, bērnu sadalīšana. Visi šie notikumi slēpj sevī riskus, ka cilvēks var kļūt agresīvs, neprognozējams kādā situācijā,” skaidroja I.Ķuzis.