Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte
Plāno ieviest valsts apmaksātu kontracepciju sociālā riska ģimenēm

Lai bērni nav tikai nejaušība

"Nesen runāju ar kādu sociālo darbinieci par gadījumu, kad sievietei ir atņemtas mātes tiesības uz astoņiem bērniem. Par spīti šim faktam, sieviete laiž pasaulē devīto mazuli, kurš, visticamāk, uzaugs bērnunamā. Līdzīgas situācijas Latvijā nav retums. Ir pienācis brīdis lauzt gadiem iesīkstējušo "tā sanāca" sistēmu, un valstij ir jāapmaksā kontracepcija sociālā riska ģimenēm," saka biedrības Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle.

Šāda ideja nav utopija – par valsts apmaksātas kontracepcijas ieviešanu runā arī Veselības ministrija (VM), turklāt vairākās Eiropas Savienības valstīs tā jau ir uzskatāma par normu. 

Nav naudas, lai izsargātos 

"Ikvienas sievietes tiesības ir pašai plānot savu bērnu skaitu. Tās nepiepildās brīžos, kad viņai jāizvēlas, vai veikalā iegādāties makaronu paku jau esošiem četriem vai pieciem bērniem, vai doties uz aptieku pēc kāda no kontraceptīvajiem līdzekļiem. Loģiski, ka priekšroku viņa dos tam pirkumam, kas remdēs izsalkumu. Diemžēl mūsu valstī populārākās izsargāšanās metodes ir pārtrauktais dzimumakts un kalendārā metode – ļoti nedroši veidi, kā izvairīties no negribētas grūtniecības. Ir skaidrs, ka situācijā, kad pie rokas nav cita līdzekļa, pāris ir spiests paļauties uz nejaušību. Tāpēc bērna ienākšana ģimenē ļoti bieži nav sievietes izvēle. Kontracepcija šādām ģimenēm būtu tāds pats sociālā atbalsta pasākums kā psihologa palīdzība vai ģimenes asistents," ir pārliecināta Ķelle.

Papardes zieda pētījuma Iedzīvotāju reproduktīvā veselība ietvaros veiktā aptauja par kontraceptīvo līdzekļu pieejamību rāda, ka cena ir ļoti nozīmīgs izvēles kritērijs trešdaļai respondentu un drīzāk nozīmīgs vēl 32% sieviešu un 27,7% vīriešu. Cena kļūst par mazāk svarīgu faktoru, jo augstāki ir respondentu ienākumi, kas liecina, ka izsargāšanās līdzekļu izvēlē respondenta materiālajam stāvoklim ir būtiska nozīme. Tāpat laukos dzīvojošie respondenti biežāk nekā pilsētā dzīvojošie un rīdzinieki cenu min kā nozīmīgu faktoru kontracepcijas līdzekļu izvēlē.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) piedevām atzīmē, ka Mātes mirstības konfidenciālās analīzes ekspertu komitejas ziņojumā par situāciju Latvijā no 2013. līdz 2015. gadam norādīts, ka trīs gadu laikā deviņas sievietes mirušas no netiešiem iemesliem, no kuriem sešos gadījumos ir bijušas dažāda rakstura sociālas un saziņas problēmas. Ziņojumā secināts, ka sievietēm, kuras ir pakļautas sociālajam riskam vai ir sociāli nelabvēlīgā situācijā, ģimenes plānošanas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota. To varētu uzlabot, nodrošinot valsts kompensētu kontracepciju un reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamību primārās aprūpes līmenī tuvu sievietes dzīvesvietai.

Visu rakstu lasiet trešdienas, 6. septembra, avīzē Diena!

Top komentāri

Latvija un Igaunija. Mazliet kauns.
L
Latvijā ģimene ar 3 bērniem katru mēnesi saņem 68 euro lielu ģimenes valsts pabalstu un, ja vecāki daudz strādā, iespēju saņemt IIN atvieglojumu 120 euro apmērā. Igaunijā ģimene ar 3 bērniem katru mēnesi saņem 500 euro lielu ģimenes valsts pabalstu un, ja vecāks strādā, iespēju saņemt IIN atvieglojumu 61 euro apmērā.
Milzīgas nejaušību virknes rezultāt
M
Katrs cilvēks, tostarp arī Reirs, ir ļoti garas un milzīga skaita nejaušību virknes rezultāts.
augstākā nabadzība daudzbērnu ģimen
a
Latvijā ir Eiropas Savienībā augstākā nabadzība ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas