Šāda ideja nav utopija – par valsts apmaksātas kontracepcijas ieviešanu runā arī Veselības ministrija (VM), turklāt vairākās Eiropas Savienības valstīs tā jau ir uzskatāma par normu.
Nav naudas, lai izsargātos
"Ikvienas sievietes tiesības ir pašai plānot savu bērnu skaitu. Tās nepiepildās brīžos, kad viņai jāizvēlas, vai veikalā iegādāties makaronu paku jau esošiem četriem vai pieciem bērniem, vai doties uz aptieku pēc kāda no kontraceptīvajiem līdzekļiem. Loģiski, ka priekšroku viņa dos tam pirkumam, kas remdēs izsalkumu. Diemžēl mūsu valstī populārākās izsargāšanās metodes ir pārtrauktais dzimumakts un kalendārā metode – ļoti nedroši veidi, kā izvairīties no negribētas grūtniecības. Ir skaidrs, ka situācijā, kad pie rokas nav cita līdzekļa, pāris ir spiests paļauties uz nejaušību. Tāpēc bērna ienākšana ģimenē ļoti bieži nav sievietes izvēle. Kontracepcija šādām ģimenēm būtu tāds pats sociālā atbalsta pasākums kā psihologa palīdzība vai ģimenes asistents," ir pārliecināta Ķelle.
Papardes zieda pētījuma Iedzīvotāju reproduktīvā veselība ietvaros veiktā aptauja par kontraceptīvo līdzekļu pieejamību rāda, ka cena ir ļoti nozīmīgs izvēles kritērijs trešdaļai respondentu un drīzāk nozīmīgs vēl 32% sieviešu un 27,7% vīriešu. Cena kļūst par mazāk svarīgu faktoru, jo augstāki ir respondentu ienākumi, kas liecina, ka izsargāšanās līdzekļu izvēlē respondenta materiālajam stāvoklim ir būtiska nozīme. Tāpat laukos dzīvojošie respondenti biežāk nekā pilsētā dzīvojošie un rīdzinieki cenu min kā nozīmīgu faktoru kontracepcijas līdzekļu izvēlē.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) piedevām atzīmē, ka Mātes mirstības konfidenciālās analīzes ekspertu komitejas ziņojumā par situāciju Latvijā no 2013. līdz 2015. gadam norādīts, ka trīs gadu laikā deviņas sievietes mirušas no netiešiem iemesliem, no kuriem sešos gadījumos ir bijušas dažāda rakstura sociālas un saziņas problēmas. Ziņojumā secināts, ka sievietēm, kuras ir pakļautas sociālajam riskam vai ir sociāli nelabvēlīgā situācijā, ģimenes plānošanas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota. To varētu uzlabot, nodrošinot valsts kompensētu kontracepciju un reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamību primārās aprūpes līmenī tuvu sievietes dzīvesvietai.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 6. septembra, avīzē Diena!
Latvija un Igaunija. Mazliet kauns.
Milzīgas nejaušību virknes rezultāt
augstākā nabadzība daudzbērnu ģimen