Latvieši bažīgi par nevienlīdzību

Covid-19 pandēmija ir mainījusi iedzīvotāju skatījumu uz nākotni. Līdztekus optimismam par tehnoloģiju attīstību un progresu to lietošanā parādījušās bažas par sociālās nevienlīdzības un digitālās plaisas palielināšanos. 

Tas ir viens no būtiskākajiem secinājumiem starptautiskā daudznozaru pakalpojumu uzņēmuma EY pētījumā par sabiedrības daudzpusējās attīstības un digitalizācijas mijiedarbību Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Pētījumā arī norādīts, ka par digitālās atstumtības problēmu nozīmīgumu liecina tas, ka seši no desmit Baltijas valstu iedzīvotājiem ir ieinteresēti iesaistīties valsts apmācību programmā, lai uzlabotu savas digitālās prasmes. Tātad pietiekami liela daļa cilvēku uzskata, ka viņu prasmes ir nepietiekamas un apzinās to kā problēmu. 

Saskaņā ar pētījuma respondentu aptauju visvairāk tieši Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka pandēmijas ietekmē tehnoloģiju lietošana nākotnē tikai pieaugs (64%), nākamie ir igauņi (62%), bet visskeptiskākie ir lietuvieši (37%). Latvijas iedzīvotāji arī visvairāk uzskata, ka nākotnē pieaugs ienākumu nevienlīdzība (60%), tāpat uzskata vien 41% lietuviešu un 51% igauņu. Tikai 16% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka tehnoloģijas palīdzēs veidot vienlīdzīgāku sabiedrību, turpretim 33% ir pārliecināti, ka tās novedīs pie lielākas nevienlīdzības. Trešdaļa mūsu valstī aptaujāto uzskata, ka tehnoloģijas dod lielāku varu tiem, kuri jau ir bagāti un spēcīgi. 

Taču Latvijas iedzīvotāji, lai gan bažījas par vienlīdzības aspektiem, tomēr novērtē jauno tehnoloģiju pozitīvo pienesumu – 54% respondentu uzskata, ka tehnoloģijas padara mūsu dzīvi vienkāršāku. Pretēji domā vien 15% aptaujāto.   

Līdztekus bažām par ienākumu nevienlīdzību, kur mēs esam līderos, likumsakarīgi, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju arī uzskata, ka jaunās tehnoloģijas attīstās pārāk strauji, – 45% respondentu. Līdzīgi domā vien 27% lietuviešu un 39% igauņu. Vairākums Latvijas iedzīvotāju arī uzskata, ka valdība un citas publiskā sektora institūcijas ir neefektīvi izmantojušas digitālās tehnoloģijas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, – 63%. Salīdzinājumam – tik skarbs vērtējums ir vien 44% Igaunijas iedzīvotāju un 48% – Lietuvas iedzīvotāju. 

Pētījuma dati liecina: lai nevairotu sociālo un digitālo atstumtību, publiskā pārvalde nedrīkst pāriet tikai uz digitālajiem pakalpojumiem. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (54%) norādījuši, ka ar publiskās pārvaldes institūcijām vēlas sazināties telefoniski. Rakstīt e-pastus gatavi 46% respondentu, bet sociālos tīklus un tiešsaistes čatu saziņai vēlētos izmantot mazāk nekā 10% aptaujāto. Vidēji 17–22% Baltijas valstu iedzīvotāju vēlētos personisku klātienes saziņu ar publisko sektoru. 

Lai arī publiskās pārvaldes pakalpojumi nedrīkst būt tikai digitāli pieejami, tomēr liela daļa Latvijas respondentu (39%) par Latvijas pirmo prioritāri uzskata tiešsaistē pieejamo publisko pakalpojumu klāsta palielināšanu, par nākamo –lielāku tiešsaistes iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem (38%) un tiešsaistes resursu nodrošināšanu jaunu prasmju apguvei un darba meklējumiem (31%). 

Ja salīdzina ar mūsu kaimiņiem, Igaunijā ir vai nu solidārāka sabiedrība, kas domā par sociāli atstumtajām grupām, vai tur ir lielākas problēmas ar piekļuvi internetam/datoram, jo igauņu respondenti kā pirmo valdības prioritāti ir minējuši tieši vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu datoram/internetam. Latvijas iedzīvotāju izvēlēto prioritāšu pirmajā trijniekā tas vispār neparādās, savukārt lietuvieši to minējuši kā trešo prioritāti. 

Vislielākās triju Baltijas valstu iedzīvotāju atbilžu atšķirības ir jautājumā par gaidāmo nākotnes ekonomisko izaugsmi. Visoptimistiskāk noskaņoti ir mūsu dienvidu kaimiņi – 57% respondentu uzskata, ka ekonomika pieaugs. Līdzīgi domā vien 22% igauņu un 20% latviešu.