Ne visiem muižu centriem izdevies izdzīvot līdz mūsdienām. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri, kad muižu kompleksiem sanācis iedvest otro elpu. To vidū noteikti ir arī kultūras mantojuma centrs Tīnūžu muiža, kur bijušajā klētī ierīkota ekspozīcija, kas veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas 1917. gadā. Šķiet, tas bija sen un tam ir maza saikne ar mūsdienām, tomēr, izrādās, tās atbalsis sniedzas līdz pat karam Ukrainā.
Pamats modernajam karam
Muižas centrs izauga Mazās Juglas krastos, netālu no lībiešu kapulauka, un tika nodēvēts par Lindenberg (Liepukalns). Šajā vietā saimniekojušas vairākas baronu dzimtas – fon Rozeni, fon Tīzeni un fon Volfi. Pēc Pirmā pasaules kara muižas kompleksā tika izvietots 4. Valmieras kājnieku pulka štābs, bet pēc 1932. gada tas nonāca Latvijas Kara invalīdu savienības īpašumā. Otrajā pasaules karā tika nopostīta kungu māja (uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka), bet lielākā daļa ēku aplūkojamas vēl šodien, tostarp klēts. Tur 2011. gadā izveidots kultūras mantojuma centrs ar pamatekspozīciju, kura veltīta netālu notikušajām strēlnieku kaujām. Toreiz 2. latviešu strēlnieku brigādei ar 8000 karavīru izdevās aizkavēt desmitkārt lielākos vācu armijas spēkus, dodot iespēju no aplenkuma izkļūt 12. Krievijas armijai ar 20 000 karavīru.
"Mums nereti šķiet, ka lielā vēsture notiek kur citur. Tā nebūt nav – mēs vienmēr esam atradušies tās krustcelēs. Reizēm izprast visu, kas noticis, loģiski nav iespējams. Tas attiecas arī uz Rīgas operāciju, kurā tika likts pamats tam, ko saprotam ar moderno karu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 3. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!