Bet pēdējā vietā ir Sociālo tehnoloģiju augstskola. Tāpat, izvērtējot līdzīgās programmas dažādās augstskolās, tagad redzams, ka, piemēram, ekonomiku un uzņēmējdarbību vislabāk pasniedz Rīgas Ekonomikas augstskolā, juridisko un tiesību zinātni - Latvijas Universitātē, komunikācijas vadību - Biznesa augstskolā Turība ,tulkošanu - Ventspils augstskolā.
Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi, ka no 736 studiju programmām, ko piedāvā augstskolas un koledžas, 481 ir kvalitatīva un tās valsts turpinās finansēt par budžeta naudu. 93 programmas ir ar trūkumiem, par naudas piešķiršanu tām vēl tiks domāts, bet 162 ir tik nekvalitatīvas, ka tām līdzekļus vairs nedos. Pašlaik vēl trūkst tikai datu par Kultūras akadēmiju, bet, pēc studiju kvalitātes koeficienta sarindojot visas pārējās institūcijas, kur var iegūt augstāko izglītību, secināms, ka kvalitatīvāko piecniekā ir Rīgas 1.Medicīnas koledža, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Savukārt nekvalitatīvāko piecniekā ir Sociālo tehnoloģiju augstskola, Vadības un sociālā darba augstskola Attīstība SIA, Augstskola EIHSEBA, Rīgas Aeronavigācijas institūts un Liepājas Jūrniecības koledža. Latvijas Universitāte ierindojas 22.vietā, taču ministrijā uzskata, ka jāņem vērā, ka tai ir visvairāk studentu un programmu un ka tas ir rādītājs absolūtos skaitļos. Kopumā Latvijas Universitātē nekvalitatīvas ir tikai 15% programmu, kas, salīdzinoši ar citām augstskolām nav daudz. Ļoti labu rezultātu ar 21. pozīciju uzrādījusi Kārsavā esošā Malnavas koledža. Vērtējot programmas, redzams, ka, piemēram, vēsturniekiem, filozofiem, ķīmiķiem, ģeogrāfiem, fiziķiem un matemātiķiem neviena no augstskolām nepiedāvā augstākās kvalitātes programmas. Savukārt bioloģijā, reliģijā un teoloģijā kopumā visas programmas ir ar viskvalitatīvāko novērtējumu. Toties transporta pakalpojumu sfērā – visas programmas ir nekvalitatīvāko skaitā.
Pārsvarā kvalitatīvas ir medicīnas studijas, bet vislielākais samērā kvalitatīvu programmu klāsts kopumā tiek piedāvāts vadības, administrēšanas un nekustamo īpašumu pārvaldē. Izglītības un zinātnes ministrs iesaka sliktās programmas vērt ciet, studentus un naudu pārcelt uz labajām, cenšoties saglabāt to pašu studiju virzienu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis raidījumam Nekā personīga sacīja, ka atsevišķi tikšot domāts, ko darīt ar sliktajām, bet tautsaimniecībā pieprasītajām studiju programmām. Bet par pārējām - ja augstskolas tomēr gribēs slikto programmu turpināt pasniegt un studenti piekritīs, ka to vēl var uzlabot, ministrija sola neiebilst, taču valsts naudu šim mērķim noteikti vairs nedos.
Tiesa, ne visi piekrīt pētījumu metodikai. Sākotnējos datus, atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajiem vērtēšanas kritērijiem, bija savākusi Augstākās izglītības padome ar vietējiem un ārvalstu ekspertiem. Bet ministrija iegūto informāciju pētījusi un analizējusi tālāk un secinājusi, ka slikto programmu tomēr ir ap trīsreiz vairāk, nekā sākumā konstatēts. Augstākās izglītības padome savus datus uzskata par pareizākiem un, atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam, turpināšot budžeta vietas plānot pēc tiem. Ministra vēlme par kādas augstskolas tikšanu starptautiskajā labāko simtniekā nedrīkstot kļūt par pašmērķi. Bet tagadējo reitingu publiskošana tikai nevajadzīgi trāpīšot pa Latvijas augstskolu vietējo un starptautisko prestižu.
Studiju programmu kvalitātes novērtējums pēc augstskolām:
yo