Viņa atzīmēja, ka tas ir salīdzinoši maz. Zemais ārstēšanas līmenis saistāms ar to, ka Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, ārstēšana tiek sākta novēlotā stadijā.
Feldmane aģentūrai LETA sacīja, ka pacienti, kuri šobrīd nesaņem HIV ārstēšanu, apmeklē ārstu un viņu veselības stāvoklis tiek novērots līdz brīdim, kad viņi atbilst kritērijiem, lai sāktu ārstēšanu.
Speciāliste uzsvēra, ka HIV ārstēšana ir ne tikai līdzeklis pacientu veselības uzlabošanai, bet arī profilakses pasākums, kas var nodrošināt, ka slimnieks vairs nevar inficēt citus cilvēkus.
Feldmane arī stāstīja, ka Eiropas valstis ir apņēmušās līdz 2030.gadam izskaust HIV, proti, ka vairs netiek reģistrēti jauni HIV gadījumi. "Ja paskatāmies uz tiem mērķiem, mums ir daudz darāmā, mēs esam tikai pašā sākumā, bet, ja ir apņemšanās, viens otru atbalsta, tad var izdarīt ļoti daudz," uzsvēra Feldmane.
Kā stāstīja apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis, šobrīd Eiropā HIV pacienti jau pārsvarā mirst no slimībām, kas nav saistītas ar pašu HIV. Tas saistāms ar to, ka viņiem tiek nodrošināta kvalitatīva ārstēšana. Tāpat viņš piebilda, ka sākot HIV pacientu ārstēšanu, neatkarīgi no imūnšūnu līmeņa organismā, iespējams panākt, ka pacienti vairs nevar apdraudēt citus.
Viņš stāstīja, ka šobrīd jau pieejamas tādas zāles, kuras iedzerot, cilvēks nevar inficēties ar HIV pat tad, ja dzimumakta laikā ar inficētu cilvēku nav izsargājies. Tomēr Molokovskis aicināja neaizmirst lietot arī prezervatīvu, ņemot vērā, ka iespēja saslimt ar citām seksuāli transmisīvajām slimībām joprojām pastāv.
Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šogad pirmo reizi izvērsīs plaša mēroga informatīvo kampaņu, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par HIV.
Latvijā ir otrs augstākais saslimstības ar HIV rādītājs Eiropas Savienībā (ES) aiz Igaunijas.
Pagājušā gada laikā Latvijā pirmreizēji reģistrēti 347 jauni HIV un 171 AIDS saslimšanas gadījums. Savukārt šī gada pirmajos sešos mēnešos šie rādītāji attiecīgi ir 165 un 42.