Līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 16 501 bēglim izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību patlaban bijusi nepieciešama 9493 personai.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes atzina, ka vērojama tendence nepieaugt bēgļu skaitam pēc pagaidu aizsardzības.
Gadījumā, ja karš turpināsies un Krievijai izdosies iekarot plašākas teritorijas, tad Latvijai nāksies domāt par Polijā izmantoto praksi par bēgļu izvietošanu sporta zālēs un apsildāmās teltīs.
Neskatoties uz minēto, ministre informējusi, ka jau patlaban ir jādomā par atbalsta sniegšanu līdz šim ieradušiem bēgļiem, kuri izšķirsies par palikšanu Latvijā ilgāk par trīs mēnešiem. Jau patlaban ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai būs jānodrošina atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem neizdosies pašiem atrast darbu. Šādu cilvēku skaits būs zināms tuvāko divu mēnešu laikā. Līdz tam jābūt skaidram par reālistisku atbalsta paketi atbilstoši Latvijas iespējām.
Vienlaikus ministrija norādījusi, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Tāpat ziņots, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai, paredz valdībā pieņemtie noteikumi "Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits", kurus sagatavoja IeM.
Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.