Igaunijas armija un Aizsardzības ministrija par to skaļi nerunājot. Bet šajās aprindās jau gadiem kurnot par Latvijas kolēģu slikto darbu. Ja latviešiem budžets attiecībā pret igauņiem vairākus gadus ir ar krietnu mīnus zīmi, tad šo milzu plaisu igauņi jutīšot vēl ilgi.
Pats POSTIMEES žurnālists Mikka Salu raidījumam Nekā personīga atklāja, ka gribējis parādīt, ko cilvēki Igaunijas Aizsardzības ministrijā vai armijā patiesībā domā, par ko viņi runā. Privāti. "Tā ir kā dziļa neapmierinātība, dusmas, nesapratne. Tas nav tikai dažu ekspertu viedoklis. Kad raksts tika publicēts, man zvanīja viens cilvēks no aizsardzības ministrijas un teica, ka es esmu bijis pārāk maigs. Ka situācija Latvijā ir pat sliktāka, nekā es aprakstīju", piebilst žurnālists.
Pats Mikka Latvijā uz vietas neesot bijis, bet par Latvijas armijas nespēju spriedis no skaitļiem, papīriem un saviem avotiem igauņu armijā un aizsardzības ministrijā.
Rakstam par pamatu ņemts Igaunijas aizsardzības ministrijas finansētā “Internacionālā aizsardzības studiju centra” secinājumi. Tā pētnieks Karels Kāss smejas, ka dienas laikā kļuvis par lielāko Latvijas ienaidnieku. Viņu izbrīnījusi Latvijas amatperosnu reakcija. Jo kritika bijusi pamatota. Viņš stāsta: "Trīs baltijas valstis no militārā viedokļa ir viena operacionālā telpa. Kas sākas no Lietuvas – Polijas robežas un beidzas līdz ar Igaunijas ziemeļu piekrasti. Nopietnas drošības krīzes gadījumā visai šai telpai jābūt aizsargātai pretējā gadījumā potenciālajam ienaidniekam tā būs daudz vieglāk uzveicama."
Igauņi savu žurnālistu rakstu iesākumā komentēt atteicās. Vēlāk nāca klajā ar diplomātisku atbildi – Latvija un Igaunija ir draugi un tādi arī paliks.
Lai arī acīs kritiku pateikt neļauj diplomātija, kāpēc igauņu armijnieki varētu turēt ļaunu prātu uz Latviju – iemesli ir vairāki. Viens no tiem – strīdi par to, kur izvietot NATO lidmašīnas. Militāros lidlaukus trīs Baltijas valstis sāka pārbūvēt vienlaikus – 2006.gadā. Leišiem paveicās – padomju mantojums Šauļos bija tikai jāpielabo un tāpēc NATO lidmašīnas nobāzēja tur. Pirms gada savu Amari aviobāzi Tallinas pievārtē nodeva igauņi. Aizsardzības ministrija izdomāja – kāpēc turēt to tukšu un centās pierunāt Latviju, lai tā atbalsta ideju – NATO lidmašīnas no Šauļiem pārcelt uz Amari. Ministrijas sastrīdējās, Latvija nostājās leišu pusē un igauņu plāns izgāzās. Amatpersonas vienojušās konfliktu publiski nekomentēt un apgalvo – sarunas turpinās. Bet raksts POSTIMEES atklāj, ka igauņu armijniekiem joprojām kremt Latvijas rīcība. Tāpēc laikraksta slejās lasāma kritika par vilcināšanos ar lidlauka izbūvi.
Lielvārdē šobrīd būvdarbi, ko pārtrauca krīze, atsākušies. Izbūvēts skrejceļš, angāri lidmašīnām un lidojumu kontroltornis. Iztērēti 50 miljoni. Uz pusi mazāk kā igauņiem.
Otrs konflikta iemesls meklējams pašu igauņu armijas aprindās. Tajās notiek strīdi starp vecā un jaunā kaluma ģenerāļiem - kādu attīstības ceļu kaimiņvalsts bruņotajiem spēkiem izvēlēties. Atšķirībā no Latvijas profesionālās armijas, igauņiem ir gan profesionālais, gan obligātā iesaukuma dienests.
Internacionālā aizsardzības studiju centra pētnieks Kārels Kāss atzīst: "Situācija Latvijas armijā vai Latvijas sauszemes spēkos ir pietiekami laba. Bet problēma, ka tie ir pārāk mazskaitlīgi. Otrā problēma – Zemessardze nav bruņota un ekipēta tādā līmenī kā tam vajadzētu būt."
Vecais ģenerāļu flangs grib karot ar pēc iespējas lielāku armiju, iepirkt pēc iespējas vairāk raķešu, tanku un bruņmašīnu. šīs idejas dedzīgs atbalstītājs ir kaimiņu bruņoto spēku izveidotājs un pirmais ģenerālis Ants Laaneots, uz kuru savā rakstā atsaucies arī POSTIMEES žurnālists. Šobrīd Laaneots sniedz padomus premjeram. Viņš citē draudus no Krievijas ārpolitikas doktrīnas – Baltiju paturēt savā ietekmes sfērā - un brīdina, ka Latvija pret tiem sevi šobrīd aizstāvēt nevar.
Skaitliskā ziņā mūsu kaimiņu armija patiešām ir krietni priekšā Latvijai. Pret 10 ar pus tūkstoš (10666) zemesargu un četrarpus tūkstoš karavīru (4600) Igaunijā kopā ar rezervē esošajiem ir divreiz lielāks karavīru skaits (35 750). Tomēr Latvijas ministrijā kolēģu pieeju Tallinā sauc par vecmodīgu. 21.gadsimta karā svarīgākas esot pirmās kaujas dienas. Igauņu rezervistu savākšana ilgtu vairākas dienas un iespējama militāra trieciena gadījumā viss jau būs nokavēts.
Aizsardības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts skaidro: "Tāpēc mums atšķirībā no igauņiem ir speciālo uzdevumu vienība, mums ir militārā policija, kas viņiem nav. Mums atšķirībā no igauņiem ir gaisa uguns vadības speciālisti, kas ir ļoti vērtīgs militārs arods, kas ievērojami palielina kaujas spējas. Mēs esam skatījušies uz tām augsto tehnoloģiju piedāvātajām iespējam, lai sevi padarītu aizsargājamākus."
Trešais un skaļākais pārmetums – nauda. Igaunija ir viena no retajām valstīm, kas saglabājusi agrāk NATO nosprausto latiņu – armijai tērēt 2% no valsts kopbudžeta. Latvijas skaitļi ir knapi puse no Igaunijas rādītāja.
Latvijas Aizsardzības ministrija pēc skandāla ar POSTIMEES rakstu atslepenoja dažus skaitļus no NATO pētījuma par armijas naudas tērēšanas atdevi. Latvijas bruņoto spēku budžets ir 1,02% no IKP. No visu 28 NATO valstu saraksta mēs esam piektie no beigām – divdesmit trešie. Savukārt naudas atdevē esam krietni tuvu NATO noteiktajiem rādītājiem. Tos pat pārsniedz tas, cik daudz no Latvijas karavīriem ir sagatavoti vairākās maiņās uzturēties misijās ārvalstīs. Tuvu maksimumam ir mūsu kara kuģu iespēja palīdzēt karadarbībā ārpus Latvijas. Bēdīgāk ir ar apjomīgiem iepirkumiem un principā nemaz nenotiek pētījumi militārajā sfērā. Bet kopumā ministrija lepojas - NATO pētījījums rāda – mēs esam vienā no pēdējām vietām budžeta apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet minimālie līdzekļi iztērēti prātīgāk nekā daudzām citām valstīm.
Lai izbeigtu laikraksta POSTIMEES iesākto mērīšanos ar ieročiem un budžetiem, Latvijas aizsardzības ministrija sola spert pretsoli. Tas parādīs, ka Latvija nav drauds Igaunijai un mūsu kaimiņi varēs gulēt mierīgi.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis stāsta: "Ja mēs sākam reāli salīdzināt šos te bruņotos spēkus, tad šis salīdzinājums tiek šobrīd veikts, viņš nākošnedēļ tiks nosūtīts arī Igaunijas laikrakstiem, es domāju tas tiks sagatavots arī Latvijas laikrakstiem un tad mēs arī varēsim reāli redzēt kādi tad ir salīdzinošie spēki starp Baltijas valstīm un kādā veidā tomēr šī te efektivitāte bruņotajos spēkos tiek nodrošināta. Kas patiesībā nozīmē to, ka mēs varam būt droši."