Vienlaikus centrālā banka paaugstinājusi arī ekonomikas izaugsmes prognozi 2018.gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,8%.
"Pēc ļoti vājās attīstības 2016.gadā, šogad Latvijas tautsaimniecība uzrāda straujus izaugsmes tempus," teica Rimšēvičs.
Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina straujo ekonomikas izaugsmi, ir ārējo tirgu atkopšanās un no tā izrietošā apstrādes rūpniecības izaugsme. Otrs svarīgs faktors ir aktivitātes pieaugums gan privātajās investīcijās, gan Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, kas pagājušajā gadā tika minēts kā galvenais izaugsmes kavēklis. Investīciju atkopšanās nodrošina būtisku pieaugumu būvniecībā un tādās saistītajās nozarēs kā ieguves rūpniecība, kā arī būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošana. Tāpat IKP pieaugumu veicina būtisks valsts pārvaldes izdevumu kāpums atalgojumam un preču un pakalpojumu iegādei.
"Ņemot vērā novēroto būtiski straujāko izaugsmi pirmajā pusgadā, tālāku kāpumu būvniecības sektorā, bezdarba samazinājuma un algu pieauguma veicināto privātā patēriņa straujāku kāpumu, kā arī labvēlīgu situāciju ārējos tirgos, Latvijas Banka ir paaugstinājusi
IKP prognozi - pēc neizlīdzinātajiem datiem, IKP 2017.gadā varētu augt par 4,2%, savukārt 2018.gadā kāpums varētu būt 3,8%," sacīja Rimšēvičs.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017.gada pirmajā pusgadā Latvijas IKP, pēc neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.