Pagājušajā gadā tiešsaistē preces un pakalpojumus pirkuši 25% Latvijas interneta lietotāju, kamēr Igaunijā nedaudz mazāk - 22,7%, bet Lietuvā šādu cilvēku īpatsvars bija vēl mazāks - 17,3%. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) šis rādītājs pērn bija 56,8%.
Kā liecina EK dati, pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, rādītājs pasliktinājies Latvijā un Igaunijā, savukārt Lietuvā tas uzlabojies. Proti, 2009.gadā tiešsaistē iepirkās 28% Latvijas interneta lietotāju, 23,2% Igaunijas interneta lietotāju un 14,2% Lietuvas interneta lietotāju.
No datiem arī secināms, ka pagājušajā gadā Latvijā rādītājs atgriezies 2008.gada līmenī, bet Lietuvā un Igaunijā tas, salīdzinot ar 2008.gadu, uzlabojies.
Dati apkopoti par 16-74 gadus veciem iedzīvotājiem, kas lietojuši internetu pēdējo 12 mēnešu laikā un iepirkušies pagājušajā gadā privātām vajadzībām.
Apkopotā informācija liecina, ka 10,9% Latvijas interneta lietotāju pirkuši internetā preces un pakalpojumus no pārdevējiem, kas atrodas kādā citā ES valstī. Igaunijā tā rīkojās 10% interneta lietotāju, Lietuvā - 5,2%, bet ES vidēji - 12,4%.
Savukārt programmatūru un saturu, kas tiek piegādāts tiešsaistē, pērn pasūtījuši tikai 2,2% Latvijas interneta lietotāju. Igaunijā šādu cilvēku īpatsvars bija lielāks - 4,4%, bet Lietuvā - 3,8%. ES vidējais rādītājs ir 16,4%.
Kā ziņots, Digitālā programma Eiropai aptver plašu pasākumu spektru, kas jāveic līdz 2020.gadam. Programmā ieskicētas septiņas prioritārās rīcības jomas - digitāla vienotā tirgus izveide, lielāka sadarbspēja, interneta drošības un lietotāju uzticēšanās uzlabošana, daudz ātrāka piekļuve internetam, vairāk ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, digitālās kompetences prasmju un iekļautības palielināšana, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piemērošana, lai risinātu sabiedrībā aktuālas problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām un sabiedrības novecošanu.