Lētākais siltums janvārī ir Rīgā, dārgākais - Saulkrastos un Zvejniekciemā

Starp komersantiem ar zemāko apkures tarifu Latvijā šogad janvārī ir arī AS Mārupes komunālie pakalpojumi (43,27 EUR/MWh bez PVN), kas siltumapgādi nodrošina Skultes ciemā, apkures pakalpojumu sniedzējs Dobelē un Zebrenes pagastā SIA Dobeles enerģija (43,53 EUR/MWh bez PVN), SIA Aizkraukles siltums (44,32 EUR/MWh bez PVN), kas apkuri nodrošina Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, kā arī AS Olaines ūdens un siltums, kas siltumapgādi Olainē nodrošina par 44,47 EUR/MWh bez PVN.

Bez Saulkrastiem starp apdzīvotām vietām ar augstāko siltumapgādes tarifu ir Ēdelveisi, Akācijas un Varavīksnes Ropažu novada Ropažu ciemā (63,69 EUR/MWh bez PVN) un Silakroga ciems Ropažu novadā (62,7 EUR/MWh bez PVN). Šajās vietā apkuri nodrošina Ropažu novada SIA Ciemats.

SIA Talsu namsaimnieks siltumapgādes tarifs ir 61,55 EUR/MWh bez PVN, un uzņēmums pakalpojumus nodrošina Pastendē, Gibuļu pagastā, Laucienē un Laucienes pagastā, Jaunpagastā, Virbu pagastā, Stendē, Valdemārpilī, Sabilē, Laidzē un Laidzes pagastā, Mundigciemā, Lībagu pagastā, Zvirgzdos, Priedēs un Abavas pagastā. Siguldā, kur apkuri nodrošina SIA Wesemann-Sigulda, siltumapgādes tarifs ir 60,8 EUR/MWh bez PVN.

Skaidrojot augstā siltumapgādes tarifa iemeslus, Saulkrastu komunālservisa pārstāvis Agnis Binders aģentūrai LETA pastāstīja, ka uzņēmuma siltuma trasēs ir novērojami siltuma zudumi, tāpat jāatjauno apkures katli. Binders skaidroja, ka jau patlaban tiek atjaunota siltuma trašu siltumizolācija, bet, piemēram, Zvejniekciemā aiznākamgad plānots modernizēt apkures katlus, kas nozīmētu siltumenerģijas tarifu samazināšanos.

Saulkrastu komunālserviss siltumenerģiju ražo, izmantojot kokskaidu granulas, akmeņogles un šķeldu.

Ropažu novada siltumapgādes uzņēmuma Ciemats valdes loceklis Nauris Bērziņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka apkures tarifs ticis aprēķināts, balstoties uz reālajām izmaksām, kuras veido iedzīvotāju izvēlētā siltumapgādes veida nodrošināšana konkrētajām ēkām. Siltumu uzņēmums Ropažu ciema trim ēkām ražo, izmantojot kokskaidu granulas un gāzi, bet Silakroga ciemā - izmantojot tikai gāzi.

Savukārt Talsu novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Inita Fedko, komentējot Talsu namsaimnieka siltumapgādes tarifus, aģentūrai LETA skaidroja, ka pašlaik netiek apsvērta iespēja tos samazināt. Pašreizējais tarifs - 61,55 EUR/MWh bez PVN - stājās spēkā tikai pirms gada februārī, kad tas pieauga par ar 8,4%, klāstīja Fedko.

Pēc viņas teiktā, nepieciešamība paaugstināt tarifu bija saistīta ar valstī noteiktās minimālās algas pakāpenisku palielināšanos, kas uzņēmumam veido lielu izdevumu daļu, jo katrā no katlumājām nepieciešams nodrošināt četrus kurinātājus. Pakalpojuma rentabilitāti ietekmējis arī 2015.gadā piedzīvotais elektroizmaksu pieaugums un pamatlīdzekļu amortizācijas daļas pieaugums.

Tikmēr Siguldas uzņēmuma Wesemann-Sigulda pārstāve Oksana Careva aģentūrai LETA skaidroja, ka siltumenerģijas tarifus ietekmējot vairāki faktori, taču galvenais ir siltumtrašu garums, kas mazpilsētās parasti ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. Līdz ar to arī siltumenerģijas piegādes izmaksas ir lielākas. Turklāt uzņēmums nesen esot investējis infrastruktūras attīstībā, tādēļ tam patlaban jāatmaksā kredīts, kas arī ietekmē siltumenerģijas tarifu. Uzņēmums siltumenerģiju ražo, izmantojot šķeldu un gāzi.

Starp republikas nozīmes pilsētām zemākais apkures tarifs ir Rīgā, Valmierā (SIA Valmieras ūdens tarifs 45,99 EUR/MWh bez PVN) un Daugavpilī (AS Daugavpils siltumtīkli tarifs 47,41 EUR/MWh bez PVN), bet augstākais - Ventspilī (SIA Ventspils siltumtīkli tarifs 58,3 EUR/MWh bez PVN), Jēkabpilī (SIA Jēkabpils siltums tarifs 55,98 EUR/MWh bez PVN) un Liepājā (SIA Liepājas enerģija tarifs 54,95 EUR/MWh bez PVN).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, ka tarifu atšķirības dažādās apdzīvotās vietās nosaka pakalpojumu sniegšanas nosacījumi - izvēlētie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi, siltumapgādes sistēmas kompaktums un tās tehniskais stāvoklis, kā arī katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās u.c. īpatnības (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju daudzums utt.). No šiem nosacījumiem ir atkarīgas pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai pakalpojumu varētu nodrošināt.

Apkures gala tarifu lietotājiem regulators nosaka aptuveni 60 siltumapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem - dažādās Latvijas apdzīvotajās vietās.

Pēc SPRK paustā, siltumenerģijas apgādes pakalpojums ir regulējams, ja kopējais siltumenerģijas apmērs ir lielāks par 5000 MWh gadā. Savukārt mazās siltumapgādes sistēmas netiek regulētas, lai neuzliktu papildu administratīvo slogu siltumapgādes komersantiem un tādējādi nepalielinātu siltumapgādes izmaksas un tarifus.