Andžāns atsaucās uz informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV šogad apkopotajiem datiem. Viņš teica, ka SM gatavojot priekšlikumus izmaiņām Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai atvieglotu iespējas tiesībsargājošās iestādēs sūdzēties tiem uzņēmumiem un privātpersonām, kas kļuvuši par kiberuzbrukumu upuriem.
Lai gan liela daļa datu drošības incidentu ir izraisīti no ārzemēm un ir bez praktiskā nozīmē pie atbildības saucama aizdomās turamā, Andžāns atzina, ka likumdošanu vajag uzlabot. Mājaslapas elektroniska izķēmošana, piemēram, nav administratīvs pārkāpums, bet par fizisku svešas sētas apķēpāšanu var sodīt, arī ja materiālais kaitējums ir neliels. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par elektronisku vandalismu "nav ne vārda".
Neformālā sarunā aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns stāstīja, ka saistībā ar pirms dažiem mēnešiem veiktu kiberuzbrukumu ziņu aģentūras mājaslapai policija prasījusi ļoti precīzus un konkrētus pierādījumus, ka mediju uzņēmumam nodarīts materiāls kaitējums. Šādu pierādījumus nav bijis iespējams prezentēt likumsargiem pieņemamā viedā, taču būtu bijis savādāk, ja lapas izķēmošanu vismaz izmeklētu kā administratīvu pārkāpumu - huligānismu.
Ņemot vērā valdību maiņu, ir grūti prognozēt, cik ātri tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas likumos, taču "reformas virzās uz priekšu", stāstīja Andžāns - ierēdnis, kura statusu neietekmē valdības maiņa.
Kā piemēru tam, kā tiek uzlabota valsts datu drošības politika, Andžāns minēja pasākumu, kas paredz no 1.novembra visiem elektroniskiem sakaru komersantiem ieviest sakaru nepārtrauktības plānus. SM amatpersona arī teica, ka 2012.gadā iecerēts paplašināt CERT.LV strādājošo skaitu. Patlaban iestādē strādājot tikai piecas personas.
Seminārā uzstājās datu drošības firmas IT centrs valdes priekšsēdētājs Agris Krusts, kurš teica, ka kiberuzbrukumus un citus incidentus pārsvarā izraisot personas, kas izplata ļaundabīgu programmatūru, lai nelikumīgi pelnītu naudu. Viņš atsaucās uz starptautiskiem datiem, ka kibernoziedzības "industrija" pasaulē apgrozot ap 600 miljardus dolāru (300 miljardus latu) izkrāptās materiālās vērtībās.
Gan Krusts, gan Andžāns teica, ka tieši svešu datoru un informācijas sistēmu iesaistīšana robottīklos ir galvenais drauds un veido lauvas tiesu konstatēto datu drošības incidentu.
Seminārs noslēdzās ar paneļdiskusiju.