Viņš atklāja, ka līdz piektdienai, 25.janvārim, konkursam uz vakantajiem amatiem bija pieteikušies 16 cilvēki, tādējādi līdz šim saņemto pieteikumu skaits minētajā konkursā ir lielāks nekā pieteicās uz Latvijas Radio valdes locekļu amatiem.
Konkurss uz LTV valdes priekšsēdētāja, kā arī valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatu izsludināts 10.janvārī. Pretendenti pieteikumus dalībai konkursā var iesniegt līdz 2019.gada 15.februārim.
Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un tiks izvērtēti vairākās kārtās. Konkursa nolikums nosaka, ka informācija par konkursa trešajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem tiks publiskota.
Jau vēstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pieprasījusi NEPLP pārtraukt LTV valdes locekļu atlases procedūru un izsludināt jaunu konkursu, ievērojot gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, gan labas korporatīvās pārvaldības prakses standartus.
LŽA arī aicinājusi atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Mediju politikas apakškomisiju izvērtēt NEPLP līdzšinējo darbību, izvēloties LTV un Latvijas Radio valdes locekļus.
Pretēji Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām un labas korporatīvās pārvaldības praksei LTV valdes locekļu nomināciju plāno veikt paši NEPLP locekļi, nominācijas komisijā neiekļaujot nedz neatkarīgus personālsatlases speciālistus, nedz pārstāvjus no Pārresoru koordinācijas centra (PKC), nedz nozares ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām, norādīja LŽA, piebilstot, ka atbilstoši izsludinātā konkursa nolikumam NEPLP locekļi gan atlasīs, gan apstiprinās jaunos LTV valdes locekļus.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 28.decembrī NEPLP kā valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi nolēma izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam.
NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.