Embūtē pirms un pēc
Kurzemē 2009. gadā likvidēja sešas skolas – Ziru un Usmas pamatskolu Ventspils novadā, Embūtes pamatskolu Vaiņodes novadā, Pelču un Sermītes pamatskolu Kuldīgas novadā, Šķēdes pagasta sākumskolu Saldus novadā, bet nākamajā gadā – Vecpils pamatskolu Durbes novadā. Daudzas tika reorganizētas. CSP dati liecina, ka visvairāk iedzīvotāju – 42% – kopš 2000. gada zaudējis Embūtes pagasts. Salīdzinājumam: Vaiņodes novads – 29% (tostarp negatīvās demogrāfijas tendences).
Būtiskākās iedzīvotāju skaita izmaiņas gan novads, gan pagasts ir piedzīvojis tieši pirms skolas slēgšanas.
Laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam no Embūtes pagasta uz citu vietu Latvijā pārcēlās 26% iedzīvotāju, bet no Vaiņodes novada – 16%. Novadnieki par savu dzīvesvietu tolaik bija izvēlējušies tuvējos novadus un pagastus, taču liela daļa dzīvoja arī Liepājā un Rīgā. Savukārt uz ārzemēm no Embūtes pagasta laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam aizbrauca 24 cilvēki jeb 4% iedzīvotāju, bet no Vaiņodes novada – 177 jeb 5%. Uz Kurzemes pierobežas reģionu pārcēlās arī no citām Latvijas vietām un ārzemēm, bet stipri mazāk nekā aizbrauca. Jānorāda, ka šajā laikā bija izteikti negatīva demogrāfiskā situācija. Proti, vienpadsmit gadu laikā Embūtes pagastā piedzima vien 25 bērni (6%), bet nomira 93 cilvēki (16%). Vaiņodes novadā situācija bija labāka, bet arī ar negatīvu tendenci.
Pēc skolas slēgšanas turpinājās gan iekšējā, gan ārējā migrācija, taču stipri mazākos apmēros. Kopš 2011. gada līdz šī gada sākumam Embūtes pagastu, pārceļoties uz citu vietu Latvijā, pametuši 53 cilvēki (14%), Vaiņodes novadu – 213 cilvēku (8%). Uz ārzemēm no pagasta un novada aizbraukuši attiecīgi 3% un 5% iedzīvotāju. Savukārt no citas teritorijas Latvijā Embūti un novadu par savu dzīvesvietu izvēlējušies attiecīgi 8% un 7% iedzīvotāju. Arī demogrāfiskā situācija vairs nav tik krasi atšķirīga, lai gan jaundzimušo joprojām ir mazāk par aizsaulē aizgājušajiem. Dati par iedzīvotāju vecumu apliecina – sabiedrība diezgan strauji noveco un vidējais vecums ir augstāks par vidējo rādītāju Kurzemes reģionā.
Savukārt nodarbinātības dati iezīmē drūmu ainu – 2009. gadā Embūtes pagastā vidēji bija 62 darbinieki, 2011. gadā vairs tikai 34, bet 2016. gadā (pēdējie pieejamie dati) – vien 20. Pretēji ir Vaiņodes novadā – kopš 2009. gada vidējais darbinieku un arī pašnodarbināto skaits ir palielinājies. Dati par algu apmēru pieejami tikai novadu griezumā un kopš 2011. gada. Salīdzinot 2011. un 2017. gada (pēdējie pieejamie dati) statistiku, jāsecina – joprojām liela daļa strādā par minimālo darba algu vai zemāku, taču īpatsvars ir samazinājies. 2011. gadā Vaiņodes novadā minimālo algu saņēma 40% darba ņēmēju, bet 2017. gadā tikai 28,9%. Latvijas mērogā skatoties, novadā ir vairāk mazo algu saņēmēju, bet algas virs 700 eiro šeit ir grūtāk nopelnīt.
Bakūzes muižu, kur skola bija kopš Otrā pasaules kara beigām, pirms diviem gadiem izsolē par 48 tūkstošiem eiro nopirka Mamju ģimene. "Tā ir mana skola – es Embūtes pamatskolu pabeidzu un vēlāk tur strādāju. Man bija žēl, ka tā aiziet postā," Dienai saka Iveta Mame. Viņa vāc informāciju par muižas vēsturi un ik pa laikam rīko dažādas izglītojošas un izzinošas nodarbības bērniem un skolotājiem. Mame tagad strādā Vaiņodes vidusskolā, uz kurieni brauc arī liela daļa embūtnieku. Pirms skolas slēgšanas daudz vietējo esot aizbraukuši uz ārzemēm, un izbraukušo ir vairāk, nekā rāda statistika. Pēc skolas slēgšanas cilvēki esot sākuši izbraukt tur, kur vieglāk izvadāt bērnus uz skolām. Turpinājusies izceļošana uz ārzemēm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 9. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jānis
Stulbiņš NEBALSOTĀJS
TrollisJT