Lindermanu izvirza 50 000 eiro lielajai van der Stūla prēmijai

"Zināmu krievu aprindu ņemšanās ap krievu valodu kļūst arvien provokatīvāka, tā kaitina latviešus un cenšas satracināt krievus.""No valsts valodas pozīciju sargāšanas viedokļa tas liecina, ka valodas jautājums Latvijā nav atrisināts, un vēl daudz darāmā, lai situāciju normalizētu," uzskata A.Veisbergs."Latvijā ir dzirdēts par Lindermana provokācijām. Bet, tā kā krievu valoda te nekad nebūs valsts valoda, viņa iespējas saņemt šo tomēr nopietno balvu ir tikpat lielas kā zaķim ieraudzīt savas ausis," sacīja integrācijas lietu pārzinātāja Sarmīte Ēlerte (Vienotība).V.Lindermans, kurš pazīstams ar saviem agresīvajiem izteikumiem, prēmijas saņemšanai virzīts kā organizācijas Dzimtā valoda priekšsēdētājs. Šī organizācija rīkoja parakstu vākšanu, lai krievu valoda Latvijā kļūtu par valsts valodu, savāca vairāk nekā 10 000 parakstu un rudenī plāno to turpināt, lai rosinātu referendumu. V.Lindermanu prēmijai izvirzījuši Latvijas krievu žurnālisti – laikraksta Subbota redaktore Olga Avdeviča, krievu interneta vietnes imhoclub.lv redaktors Jurijs Aleksejevs, TV5 raidījumu vadītājs Andrejs Mamikins, radiožurnālisti Mihails Gubins, Arkādijs Karijevs, Mihails Bombins, avīzes Vesti interneta portāla redaktors Deņiss Barteckis. Visiem virzītājiem V.Lindermans avīzē Čas šonedēļ teicis paldies."Eiropā pret Latvijas krievu tiesībām joprojām saglabājies aizdomīgums un dubultstandarti. (..) Tomēr uzskatu – jau pats izvirzīšanas fakts ir svarīgs solis ceļā uz to, lai krievu valoda [Latvijā] iegūtu konstitucionālu statusu. Svarīgi ir nodemonstrēt, ka cīņa par krievu valodu Latvijā – tā nav "ekstrēmistu grupas" lieta, kā mūsu iniciatīvu pasniedz nelabvēļi. Tā ir plaša kustība, kurā piedalās cilvēki ar dažādiem politiskajiem uzskatiem. Nepieciešams, lai Eiropā dzirdētu ne tikai Latvijas valdības, bet arī Latvijas krievu iedzīvotāju viedokli. Eiropa ir svarīgs lauks cīņai par krievu valodu. Nedrīkst šo lauku atdot nacionālistiem," aģitē V.Lindermans.