K.Lipmans nesaprot, kādēļ tas medijos izsaucis «ažiotāžu», viņš nekādas interešu konflikta pazīmes nesaskatot.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šāda augsta ranga valsts ierēdņa plānotajai pāriešanai uz privāto sektoru gan ir pievērsis uzmanību - sācis pārbaudi. Tās gaitā KNAB izvērtēs, vai uz J. Bunduli attiecas likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktais aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrībā divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus valsts institūcijā, informēja Andris Vitenburgs, KNAB pārstāvis. Šis aizliegums valsts amatpersonai ir saistošs, ja amatpersona attiecībā uz šo komercsabiedrību veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, kā arī pieņēmusi lēmumu par iepirkumu. KNAB pārbaudi sācis, balstoties uz medijos izskanējušo informāciju par J. Bunduļa nodomiem vadīt Grindeku. Jau vēstīts, ka J. Bundulis lūdzis atbrīvot viņu no darba VM ar nākamā gada 6. janvāri. Otrdien viņš parakstīja iesniegumu ar lūgumu pieņemt viņu par Grindeks valdes priekšsēdētāju.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka šajā likumā ir noteikti «specifiski gadījumi», taču, lai pateiktu, vai «Bunduļa kungs ir pieņēmis tādus lēmumus un veicis tādas darbības, jāanalizē viņa līdzšinējā darbība», un tas ir jādara KNAB. «Taču, no otras puses, sensitīvs aspekts vienmēr saglabājas situācijās, kad nozares augsta amatpersona dodas strādāt uz privāto sektoru, kas tieši vai netieši saistīts ar līdzšinējo darbu,» saka V. Kalniņš. Jautāts, kādi var būt potenciālie riski, viņš saka - piemēram, amatpersona, veicot darba pienākumus, var izrādīt īpašu labvēlību kādam komersantam, lai pēc kāda laika sagaidītu amata piedāvājumu.
Plašāk lasiet laikraksta Diena trešdienas numurā!