Mums draud ar pātagu, bet burkānu pat nepiedāvā - tāds ir iekšlietu sistēmā valdošais viedoklis par Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto jaunās izdienas pensiju sistēmas koncepciju. Koncepcijā iekļauti vairāki iespējamo reformu varianti, bet tas, kuru atbalsta pati LM, paredz stingrus ierobežojumus iespējai saņemt izdienas pensiju.
Tas krīzes laiku «konsolidācijās» daudz cietušajā iekšlietu sistēmā tiek uztverts kā kārtējais trieciens. Kaut LM uz to atbild - mēs jums dodam lielisku iespēju «burkānu» izgudrot pašiem, piemēram, ieviešot gudrāku kadru politiku, ietaupīto naudu novirzot pašreiz strādājošo algu palielināšanai, šāds arguments briestošo nemieru šobrīd nav novērsis.
Cels vecumu
Šobrīd Latvijā ir spēkā deviņi dažādi likumi, kas nosaka izdienas pensijas saņemšanas kārtību un apjomu dažādu profesiju pārstāvjiem, sākot no baletdejotājiem un diplomātiem un beidzot ar Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem un tiesnešiem. Iecere šo kārtību reformēt nav jaunums. Jau 2010. gadā, lemjot vispārējo pensijas vecumu palielināt no 62 uz 65 gadiem, valdība uzdeva LM izstrādāt reformas piedāvājumu izdienas pensiju sistēmai, dažādos likumus apvienojot vienā.
Tomēr LM izstrādātā koncepcija izraisījusi asu pretreakciju. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija jau izplatījusi paziņojumu, asi kritizējot LM piedāvājumu, jo kultūras darbiniekus paredzēts no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt.
Skaitliski vislielākais izdienas pensiju saņēmēju skaits gan meklējams bijušo aizsardzības un iekšlietu sistēmu darbinieku vidū. Šobrīd iekšlietu sistēmā izdienas pensiju 55% apmērā no algas var saņemt cilvēks, kurš dienestā pavadījis vismaz 20 gadus un sasniedzis 50 gadu vecumu. Veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ pensionēties var arī agrāk, bet tad saņemt var tikai 40% no algas.
LM piedāvājumā noteikts, ka turpmāk izdienas pensijā varēs doties tikai tad, kad nodienēti vismaz 25 gadi un sasniegts 58 gadu vecums. «Te ir jautājums, cik ilgi cilvēks var skriet iekšā ugunī?» retoriski vaicā Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs. Viņš atzīst, ka sistēmas sakārtošana ir nepieciešama, bet LM piedāvātās koncepcijas saskaņošanas process būs «ļoti smags», jo vairākas no tajā iekļautajām iecerēm ir pretrunīgas. Piemēram, vairāk nekā puse izdienas pensijā aizgājušo iekšlietu sistēmas darbinieku to dara, pamatojoties uz veselības stāvokli, jau pirms 50 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to nav skaidrs, kādu labumu valstij varētu dot oficiālā vecuma paaugstināšana līdz 58 gadiem.
Nebūs vairs neviena
D. Trofimovs skaidro, ka izdienas pensijas mērķis ir ne tikai kompensēt riskus, ar ko policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem jāsaskaras ikdienā, bet arī atlīdzināt par mazo algu, kas dienējošajiem šobrīd svārstās ap 400 latiem. Viņš atzīst - ja alga būtu 600 latu, tad varētu runāt par kompromisu attiecībā uz izdienas pensiju, bet šobrīd tas nav iespējams, jo izdienas pensija ir teju vienīgais atlikušais motivators stāties dienestā. Plānoto izmaiņu dēļ kadru badu jau tā izjūtošajai sistēmai jaunus darbiniekus piesaistīt būtu vēl grūtāk.
«Mūsu sistēmai diemžēl ir ļoti raksturīgi, ka jebkādas baumas rada reālas sekas. Pēdējos divos gados tieši gada sākumā vērojams pieaugošs izdienas pensijā aizgājušo skaits. Manā uztverē tas saistīts ar to, ka abos gados sākās aktivitātes izdienas pensiju sistēmas izmaiņu izstrādāšanā. Kaut reāli nekas nenotika, ziņa aizgāja līdz darbiniekiem. Mēs redzam, ka divu gadu griezumā vidēji divi cilvēki dienā aiziet izdienas pensijā. Pareizinām to ar dienu skaitu gadā un iegūstam brīdi, kad policijā vairs nebūs neviena cilvēka,» brīdina ierēdnis.
Pensijā ilgāk nekā darbā
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver, ka koncepcijas pamatideja ir nodrošināt proporcionalitāti. «Ņemot vērā, ka valdība un Saeima ir lēmusi pensijas vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem, būtu tikai pareizi un solidāri visiem paaugstināt izdienas pensijas vecumu vienādā proporcijā. Līdz šim, kad cēla vispārējo pensijas vecumu, izdienas pensijas neaiztika.» Viņa arī uzsver, ka koncepcijā ir iekļauts pārejas posms, kas sāksies tikai no 2016. gada, tādēļ cilvēkiem, kuri jau tagad nostrādājuši lielāko dienesta laika daļu, nav jāuztraucas, ka izmaiņas skars arī viņus.
«Šobrīd ir cilvēki, kuri pensijā pavada ilgāk, nekā ir nostrādājuši. Runa ir par to, ka valsts iestādes nevis reformē savu personāla politiku, dodot cilvēkam iespēju pilnvērtīgi strādāt līdz pensijas vecumam, bet gan sūta viņus pensijā. Nevis pensijai, bet normālai darba samaksai ir jābūt galvenajam motivatoram nākt strādāt,» uzsver I. Jaunzeme.
(Visu rakstu lasiet 28.janvāra laikrakstā Diena)