Lai kļūtu par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku, nepieciešams saņemt iekšlietu ministra rakstisku piekrišanu, turklāt pretendentam nepieciešama augstākā izglītība - šādas prasības paredz likums "Par policiju". Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) raidījumam norādījis, ka šāds saskaņojums viņam nav prasīts. Savukārt Aronova vienīgais izglītības dokuments ir par vidusskolas beigšanu 1996.gadā, ziņoja raidījums.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atklājis, ka Aronovs "mācās 2.kursā, lai iegūtu augstāko juridisko izglītību. Jā, tā ir liela uzticība no domes vadības puses viņam attaisnot to, ka viņš kā pienākumu izpildītājs ir cienīts savā kolektīvā un tiek galā ar saviem pienākumiem."
De facto atgādināja, ka Aronovs 2013.gadā pašvaldību vēlēšanās kandidēja no apvienības Saskaņas centra un partijas Gods kalpot Rīgai apvienotā saraksta.
"Mums īstenībā ir tāda sistēma, ja mums ir kādi vakanti amati un darbinieki vēlas pieteikties, kad ir iekšēji konkursi, jebkurā gadījumā viņš sākumā tiek iecelts par pienākuma izpildītāju. Tad pēc noteikta laika ir atestācijas pārbaude,” raidījumā izsakās Aronovs.
Savukārt Ameriks noliedza šādas sistēmas pastāvēšanu: "Mums tiešām nav nekāda sistēmas par pienākumu izpildītājiem. Rīgas domē vienkārši ir daudz institūciju. Ir kadru mainība un tad, kad kāds cilvēks tiek virzīts vai nu no paša departamenta vidus, vai arī meklēts no citām iestādēm, sākumā viņu liek par pienākumu izpildītāju."
Raidījums gan minēja vēl vairākus piemērus, kur Rīgā augstos amatos ilgstoši tiek turēti pienākumu izpildītāji. Piemēram, Rīgas domes Satiksmes departamentā jau septiņus mēnešus pie oficiāla amata netiekot bijušais lidostas šefs Krišjānis Peters, arī Pilsētas attīstības departamenta projektu vadības pārvaldes divas no trīs nodaļām vadot pienākumu izpildītāji.