Šī ir pirmā reize, kad uz ģenerālprokurora amatu Tieslietu padome rīko konkursu. Tas notiek saskaņā ar šogad pieņemtajiem grozījumiem Prokuratūras likumā. Agrāk pretendentu apstiprināšanai Saeimā virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuram kandidātus varēja ieteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, kā arī tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības. Pieteikt savu kandidatūru varēja arī fiziskas personas.
Pirms pieciem gadiem, kad uz otro termiņu tika apstiprināts Ēriks Kalnmeiers, uz amatu bija pieteicies arī toreizējais Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs Jānis Ilsteris. Viņš vērtē, ka šoreiz process ir daudz skaidrāks, jo tagad visiem pretendentiem ir jāiesniedz savs redzējums par prokuratūras darbu.
Ilsterim pašam koncepcija esot uz deviņām lapām. Viena no viņa prioritātēm būtu prokuratūras neatkarības stiprināšanu Satversmē, stāsta prokurors: “Būtiski svarīgs jautājums ir arī par uzticības nostiprināšanu prokuratūrai. Ja mēs pakāpeniski ejam, mēs prasām nostiprināt šo prokuratūras pozīciju Satversmē, tad arī, izejot no tā, pašiem prokuroriem jābūt atbildīgiem par šo pozīciju, ka mēs būsim pietiekami neatkarīgi.”
Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Ilsteris strādājis arī citās Ģenerālprokuratūras nodaļās, un šobrīd darbojas arī izmeklēšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas grupā tā sauktajā Ventspils lietā, kur uz apsūdzēto sola sēž arī piejūras pilsētas mērs Aivars Lembergs.
Uz ģenerālprokurora amatu pieteicies vēl viens šīs lietas prokurors – Juris Juriss no Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas. Juriss uzskata, ka kandidēšanas dēļ pret viņu tiek izvērsta kampaņa. Piemēram, nesen izveidota mājaslapa, kurā prokuroram pārmesta darbošanās Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu arestēto daļu pārvaldnieka, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni interesēs.
“Protams, apsūdzētā resursi ir bijuši lieli ieguldīti, un arī šobrīd man ir pamats uzskatīt, ka viņš iegulda, lai mana kandidatūra netiktu virzīta. Viņš arī to nav slēpis caur masu medijiem, šo savu viedokli attiecībā par to, lai nepieļautu manu kandidēšanu. Tā ka, protams, kaut kāda saikne atsevišķiem politiskiem strāvojumiem būs no šīs personas puses. Ar to man jārēķinās, bet es ar šādu te spiedienu rēķinos jau kopš 2008.gada, kad faktiski šis kriminālprocess tika nodots tiesai,” komentē Juriss.
Pirms bija skaidrs, kāda šogad būs jaunā ģenerālprokurora izvēles kārtība, Ģenerālprokurora padomē apspriesti potenciālie kandidāti. Piemēram, Alēns Mickevičs, kurš jau ziemā bija izlēmis, ka konkursā piedalīsies. Mickevičs pēdējos desmit gadus ir virsprokurors Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļā, kuru pirms tam vadīja Kalnmeiers. Viņš neuzskata, ka jaunā ģenerālprokurora pašmērķim būtu jābūt prokuratūru “sapurināt”. Galvenais būšot spēt nodrošināt prokuratūrai ar likumu uzdoto funkciju izpilde, uzskata Mickevičs: “Par pieredzi iepriekšējo – manā uztverē ir labi, ja kandidāts nāk no prokuroru vidus, kurš ir zināmu laiku pavadījis varbūt dažādos amatos prokuratūrā un zina šo prokurora pienākumu izpildi dažādos prokuratūras līmeņos. Bet, protams, tas nav obligāts nosacījums.”
Par to, ka prokuratūrai vajadzīgs skats no malas, Tieslietu padomi centīsies pārliecināts vienīgais tiesnesis konkursā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns: “Es uzskatu, ka prokurora loma pirmstiesas kriminālprocesā ir būtiski jāmaina. Prokuroram, tā vienkārši runājot, vajadzētu no pirmās dienas iesaistīties izmeklēšanā, noteikt izmeklēšanas plānu un attiecīgi kontrolēt, lai pēc iespējas ātrāk izpildītos pierādījumu pietiekamības kritērijs, un virzīt lietu tālāk. Es uzskatu, ka šobrīd process ir pārāk birokrātisks.” Stukāns uzskata, ka prokuratūra var darboties ekonomiskāk un efektīvāk, turklāt tas palīdzēšot risināt arī problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti un ilgo krimināllietu izskatīšanu tiesās.
Detalizēts darāmo darbu plāns ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram Armīnam Meisteram, kura iepriekšējais amats bija Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras vadībā. Tāpēc viņam ir idejas par to, kā uzlabot pēdējā laikā Latvijai ļoti aktuālo naudas atmazgāšanas apkarošanu: “Manuprāt, Latvijas mērogā būtu jāveido viena centralizēta struktūrvienība, kas nodarbojas ar prioritāru kriminālprocesu uzraudzību, vajāšanu un apsūdzības uzturēšanu. Neattaisno sevi šāda piekritības sadalīšana pa visu valsti vai arī, ja ne pēc teritoriālā principa, tad pēc specializācijas principa, jo zūd šī vienotā prakse, vienotā pieeja, pasliktinās informācijas apmaiņa, viedokļu apmaiņa, arī kontroles iespējas.”
Par iepriekš minēto pretendentu iespējamo kandidēšanu versijas skan jau kādu laiku. Jaunpienācējs no prokuror vidus ir Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis. Viņš bija viens no diviem Ģenerālprokuratūras deleģētajiem prokuroriem OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbam. Prokuratūrā Kozlovskis strādā jau ilgi, bet pirms tam strādājis policijā – gan patruļdienestā, gan par izmeklētāju.
Savas pieredzes dēļ viņš arī izlēmis kandidēt, skaidro Kozlovskis: “Ir tātad strādāts faktiski visās jomās, visas šīs funkcijas ir pildītas. Es, ja ne labi zinu, tad vismaz spētu saprast visu līmeņu prokuroru sāpes, vajadzības, nepieciešamības. Man ir viegli iedziļināties, jo es neesmu vēl visu aizmirsis, ko pats esmu darījis.”
Dažādu vadošu amatu pieredzes bagātākais ģenerālprokurora amata kandidāts varētu būt Gunārs Kūtris. Bijis Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurors, Finanšu policijas priekšnieks, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Kopš 2014.gada iesaistījies politikā – no partijas “No sirds Latvijai” (NSL) tika ievēlēts par 12.Saeimas deputātu. 13.Saeimas vēlēšanās Kūtris kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un savā apgabalā palika pirmais aiz svītras. Uz ģenerālprokurora amatu pieteicies, jo uzskata, ka ir labs vadītājs.
Gan NSL, gan ZZS nelikumīgu finansēšanu atzinis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kuram kādā citā lietā apsūdzību par kukuļošanu joprojām uztur Ģenerālprokuratūras prokurors.
Jautājumi par politiskajām saitēm un partiju finansēšanu Kūtri sadusmo: “Es šajās lietās – ne NSL, ne attiecībās ar kādu citu cilvēku – neesmu saskatījis no savas puses nekādu likuma pārkāpumu. Ja jums ir kāds pierādījums, tad lūdzu nosauciet – vai tā ir krimināllieta, vai vienalga, kas. Aizdomas vai publiski izpaustos melus es neņemu par pilnu.”
de facto zināms, ka konkursā pieteikumu varētu būt iesniedzis arī bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs. Pēdējos trīs gadus viņš ir zvērināts advokāts, un šai posmā kādu brīdi pabijis korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizstāvis. Pundurs uz “de facto” jautājumu, vai piedalās ģenerālprokurora amata konkursā, atbildēt atteicās, vien norādīja, ka kandidātu vārdi kļūs zināmi, kad tos nosauks Tieslietu padome.
Tieslietu padomes sēde, kurā tiks uzklausīti pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu saņēmušie kandidāti, šobrīd ieplānota jūnija sākumā. Saskaņā ar likumu, priekšlikumam par kandidātu Saeimā jānonāk ne vēlāk kā mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Kalnmeiera pēdēja diena amatā būs 11.jūlijs.
Ratimors
Jānis