Latvijā 2022. un 2023. gadā starp komercbankām un iedzīvotājiem tika parakstīti 14,6 tūkstoši hipotekāro aizdevumu līgumu, no kuriem 52% bija ar valsts (Altum) garantiju. Ekonomikas ministrija norāda, ka pēdējo gadu laikā komercbankas aizvien mazāk izsniedz hipotekāros aizdevumus īpašumiem ar vērtību zem 20 tūkstošiem eiro, taču nekustamā īpašuma pārdošanas cena attālos Latvijas reģionos bieži ir zem šī sliekšņa. Piemēram, 2016. un 2017. gadā ģimeņu garantiju programmā hipotekārie aizdevumi vērtībā zem 20 tūkstošiem eiro tika izsniegti aptuveni 300 gadījumos gadā, bet 2022. gadā tie bija vien 43 gadījumi.
Līdz ar to šā gada septembra sākumā tika grozīti Ministru kabineta Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai un noteikts, ka turpmāk hipotekāro kredītu, kuru izsniedzis nebanku finansētājs (patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai krājaizdevu sabiedrība), arī varēs saņemt ar valsts atbalstu. Ņemot vērā valsts garantiju nozīmīgumu hipotekārajā kreditēšanā, tas ir svarīgs instruments mājokļu pieejamības veicināšanā ģimenēm (kā arī jaunajiem speciālistiem un NBS karavīriem), kurām ir pietiekami augsti ienākumi, lai segtu ikmēneša hipotekārā aizdevuma maksājumu, taču ir grūtības sakrāt naudu pirmajai iemaksai.
Stimulē konkurenci
Lēmums par labu nebanku finansētāju iesaistei ir dalāms divās daļās. Ņemot vērā, ka vairākas komercbankas savās mājaslapās ir norādījušas, ka hipotekāro aizdevumu izsniedz no 15 tūkstošiem vai 20 tūkstošiem eiro, potenciālajiem garantiju saņēmējiem nebija alternatīvu risinājumu, lai iegādātos mājokli ar valsts garantiju. Ekonomikas ministrijā vērtē, ka precīzi prognozēt, cik liels pieaugums garantiju programmā gaidāms ar atbalsta programmas izmaiņām, ir grūti, taču ik gadu tie varētu būt apmēram 100–150 darījumu reģionos. Tāpat ministrija saskata potenciālu, ka, iesaistot jaunus tirgus dalībniekus garantiju programmā, tiks veicināta konkurence ne tikai starp komercbankām, bet arī starp visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā hipotekāros aizdevumus. Tas varētu mudināt arī komercbankas pārskatīt savu aizdevumu nosacījumu politiku un aizdevumu izcenojumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 13. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00