Nevērībai var būt sekas
"2015. gada 15. jūlijā Oļegs Osinovskis atbrauca pie Uģa Magoņa uz viņa dzīvesvietu Pličiem Drabešu pagasta Amatas novadā, kur sarunas laikā lūdza Uģim Magonim samazināt kukuļa summu, par kuru abi sākotnēji bija vienojušies," abu apsūdzēto izšķirīgo tikšanos un vienošanos par saņemamo summu aprakstījusi prokurore Evita Masule. Tam sekoja 2015. gada 6. augusta notikumi Rīgas–Tallinas šosejas 137. kilometrā, Magonim no Osinovska saņemot 499 500 eiro (viena 500 eiro naudaszīme pēcāk izrādījās mistiski pazudusi) un pēc brīža tiekot aizturētam.
Skaļā kriminālprocesa materiālos gan ir velti meklēt pierādījumus – sarunu ierakstus, e-pasta vēstules, klāt bijušu personu liecības vai jebko citu –, kas apliecinātu, kur, kad un kā būtu notikusi apsūdzībā minētā sākotnējā vienošanās, kam 15. jūlija saruna tikai pielikusi punktu. Līdz ar to visam, kas saistīts ar 15. jūlija sarunu, lietas izskatīšanā ir īpaša nozīme.
Saistībā ar šo sarunu, kas tikusi ierakstīta Magoņa sievai Anastasijai piederošajā īpašumā, krimināllietas sējumos atrodama vesela virkne dokumentu. Tas, kas saistībā ar faktiski visiem šiem dokumentiem pakāpeniski nāk gaismā lietas izskatīšanas laikā tiesā Limbažos, uzskatāmi demonstrē to, cik maz tālaika KNAB darbinieki ir uztraukušies par likuma burta ievērošanu.
Kriminālprocess šajā lietā ir sākts dienu pirms abu iesaistīto aizturēšanas, 2015. gada 5. augustā, kad KNAB Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Anda Rumjanceva izskatījusi tolaik Jura Juraša vadītās Operatīvo izstrāžu nodaļas ziņojumu par 15. jūlijā noklausītās sarunas saturu un nolēmusi sākt kriminālprocesu par liela apmēra kukuļa piedāvājuma pieņemšanu. Taču nepilnu triju nedēļu laikā pēc sarunas noklausīšanās KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļa nav uzskatījusi par nepieciešamu ievērot Kriminālprocesa likuma pamatprincipu, ka kriminālprocess notiek valsts valodā, un nodrošināt sarunas ieraksta tulkojumu latviešu valodā.
Šis šķietamais sīkums patiesībā ir pietiekami nopietns, jo ir ļāvis aizstāvībai pamatoti norādīt uz Kriminālprocesa likuma 130. panta 2. daļas 4. punktu, kas skaidri noteic – par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.
Kā redzams no lietas materiāliem, tikai nepilnu pusotru mēnesi pēc kriminālprocesa sākšanas par to ir iedomājusies Rumjanceva, pieprasot KNAB priekšnieka vietniekam nodrošināt Juraša 5. augusta ziņojumā pieminēto personu sarunu atšifrējumus.
Vēl nedēļu vēlāk tas arī tiešām izdarīts, taču tagad jau neievērojot citu likumu – tolaik spēkā esošo Dokumentu juridiskā spēka likuma redakciju, kas cita starpā uzskaitīja nosacījumus, kuri jāievēro, lai kā pierādījumu varētu izmantot operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!