Tāpat mediju eksperti uzvēra, ka svarīgi neaizmirst par kvalitatīvu žurnālistiku. Sarunu pamatā bija temats par nepieciešamību Latvijā izveidot Latvijas Televīzijas trešo kanālu krievu valodā.
LTV satura redaktore Rita Ruduša, prezentējot SKDS veikto pētījumu 2014.gada pavasarī Piederība Latvijai un 2014.gada novembrī Attieksme pret televīziju, klāstīja: "Pirmais pētījums mēģināja saprast, kā jūtas krieviski runājošā sabiedrības daļa jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos, bet otrais bija fokusētais pētījums, runājot tieši par medijiem. Jāpievērš uzmanība tam, ka laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gadam ir pieaugusi retranslēto Krievijas kanālu tirgus daļa. Kā redzams pētījuma datos, populārākie kanāli 'Pirmais Baltijas kanāls (PBK), RTR un 'NTV Mir šo gadu laikā ir palielinājuši savu auditoriju."
SKDS veiktā pētījuma Attieksme pret televīziju dati liecina, ka mazākumtautību un it īpaši relatīvi lielās krievvalodīgās lingvinistiskās minoritātes mediju lietojums ir saistīts ar to kultūras identitāti un tātad valodu. Turklāt televīzija šai auditorijai ir galvenais informācijas avots par notikumiem Latvijā (77,4%), citur pasaulē (76%) un Krievijā (78,1%).
Pēc pētījuma prezentācijas SIA Baltijas Mediju alianse biznesa attīstības Baltijas valstīs direktore Ginta Krivma pauda šaubas par iepriekš prezentēto pētījumu datu precizitāti. "Protams, Latvijā ir kanāli, kas tiek retranslēti nemainīgā formātā. Bet, ja runājam par līderu kanāliem krievvalodīgo auditorijai Latvijā, tad PBK ir veidots Latvijā, apkopojot dažādu producentu dažādu kanālu produkciju, tajā skaitā informatīvo daļu, kas tiek veidota Latvijā. Līdz ar to droši vien varam apšaubīt to, cik precīzi ir bijis formulēts jautājums šajā pētījumā, bet tā nav šīs dienas sarunas tēma."
Savu viedokli pauda arī Baltijas-Melnās jūras alianses (BMJA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Girgorjevs, aicinot uzmanīties no iespējamās žurnālistikas kvalitātes zaudēšanas. "Jāuzmanās, lai, veidojot šādu kanālu, neiznāktu izveidot otru PBK. Vēlētos, lai, cenšoties radīt šāda satura apjomu, netiktu zaudēta žurnālistikas kvalitāte. Auditorijai ir ieradums interesēties vairāk par notikumiem citur, nevis to, kas notiek vidē, kur dzīvo viņi paši. Svarīgi, lai šāds medijs veidotu saturu, kas krievvalodīgajai auditorijai palīdzētu risināt dažādas ikdienas sociālās problēmas, atbildētu uz interesējošiem jautājumiem."
Latvijas Radio 4 direktore Ilona Madesova pauda bažas, ka, Latvijā izveidojot televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai, tiks apdraudēta Latvijas Radio 4, kas translē krievu valodā, darbība, nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ. "Tas, par ko netika runāts - par naudu. Latvija ir maza valsts, un arī auditorija ir maza. Veidojot kaut ko jaunu, mūsdienu situācijā ir ļoti liels risks sagraut to, kas jau ir." Tāpat Latvijas Radio 4 direktore uzsvēra, ka uz šādām diskusijām ir nepieciešams aicināt krievvalodīgās auditorijas mediju pārstāvjus. "Es par šo konferenci uzzināju nejauši, mani neviens nav aicinājis. Man šķiet, ka šeit šādu cilvēku vajadzētu un varētu būt vairāk. Ja gribam runāt ar cilvēkiem un saprast, ko viņi domā - ar viņiem ir jārunā."
Eiropas Demokrātijas fonda direktors Jeržijs Pomianovskis akcentēja, ka krievvalodīgo auditorijai jārada piederības sajūta valstī, kurā viņi dzīvo. "Valoda nedrīkst šķelt sabiedrību. Esošā situācija ir veidojusies daudzu gadu garumā. Ir nozīmīgi, lai mēs saglabātu žurnālistikas kvalitāti. Ir jāapzinās, ka mums ir ļoti liela krievvalodīgo auditorija, kas nevis fiziski, bet emocionāli ir izolēta no informācijas plašsaziņas līdzekļos. Šobrīd ar patiesību nepietiek, mums ir nepieciešams emocionāli piesaistīt krievvalodīgo auditoriju. Veidotajam medija saturam jābūt tādam, kas liktu šai auditorijas daļai justies piederīgiem valstī, kurā viņi dzīvo."
Pomianovskis uzvēra, ka, "ja sabiedriskie mediji vēlas veidot saturu kvalitatīvi, ir jāaizmirst par šāda kanāla izveidi kā pretpropagandas līdzekli. Radītajam saturam ir jāsniedz patiesa informācija, kas balstās uz kvalitatīvu žurnālistiku".
Savukārt Igaunijas pieredzi medija izveidē krievvalodīgo auditorijai klāstīja Igaunijas sabiedriskā medija ERR valdes loceklis Ainārs Rūsārs "Jā, mēs veidojam mediju krievvalodīgajai auditorijai, taču tas nebūs tikai televīzijas kanāls, tas būs multimediju projekts. Šāda medija izveides mērķis ir radīt saturu, uzsvaru liekot tieši uz notikumiem Igaunijā, to, kas ir aktuāls vidē, kur šie cilvēki dzīvo. Plānojam radīt ne tikai informatīvu, bet arī jēgpilnu izklaidējošo saturu."
Par to, ka nav nepieciešams izveidot tikai kanālu, bet multimediju saturu atbalstu pauda arī LTV satura redaktore Ruduša.
Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) martā pieņēma lēmumu atbalstīt LTV trešās programmas izveidi. Lēmumu kopā ar minēto koncepciju NEPLP nosūtīja Kultūras ministrijai. Finanšu ministrija neatbalsta LTV krievu kanāla veidošanu.
Tikmēr TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka tā rīcībā nonākusi NEPLP iesniegtā tāme, kurā nākamgad no valsts budžeta lūgts piešķirt trīs miljonus eiro, gadu vēlāk - 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada - 5,6 miljonus eiro. Tas ir krietni vairāk, nekā nepieciešams Igaunijā - Igaunijas sabiedriskās televīzijas jaunajam kanālam krievu valodā šogad atvēlēti aptuveni 2,5 miljoni eiro un turpmāk - četri miljoni eiro gadā.
LTV trešo programmu paredzēts veidot kā jauktu žanru TV kanālu krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, kā izņēmumus atstājot tiešraides raidījumus, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) trešās programmas krievu valodā koncepcijas sākotnējā versija.