VMD pārstāve Selva Šulce atgādina, ka, uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus ārpus īpaši ierīkotām vietām, kas nepieļauj uguns izplatīšanos, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem, kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt degšanu.
Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka šajā laikaposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža stigas un ceļi būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas meža īpašnieka pienākums ir veikt degušās vietas uzraudzību.
Meža ugunsgrēki Latvijā ir diezgan bieža parādība, piemēram, šogad līdz pirmajam maijam reģistrēti jau 54 gadījumi un kopējā uguns skartā platībā mērāma 33,2 hektāros, tai skaitā 5,9 hektāru platībā nodegušas arī jaunaudzes. Savukārt pērn meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizi 467 hektāru platībā. "75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana," zina teikt Šulce.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents Voldemārs Spuņģis atzīmē, ka nereti degšana, piemēram, priežu mežos, ir dabisks process. Turklāt viņš paskaidro, ka no bioloģijas viedokļa šis nav tik liels ļaunums kā kūlas dedzināšana: "Priedēm ir bieza miza, tāpēc tās izdzīvo. Ir arī sugas, kas ir tieši atkarīgas no degšanas, piemēram, deguma krāšņvabolei nepieciešama apdegusi koksne."
Tomēr, kā jebkurā ugunsgrēkā, arī meža degšanas gadījumā aiziet bojā gan augi, gan dzīvnieki. Pēc Spuņģa aplēsēm, postījumi mērāmi tūkstošos nāvju uz vienu kvadrātmetru, un, ja nodedzina hektāru, aiziet bojā neaptverams skaits dzīvību. "Biologa skatījums uz meža degšanu nav tik traģisks, tomēr ir ļaunums gan no emocionālā, gan ekonomiskā viedokļa. Emocionālā puse ir tā, ka aiziet bojā dzīvības, bet ekonomiskā – apdegusi koksne nav laba, kā arī ir lieli zaudējumi, ja aiziet bojā jauni koki," viņš rezumē.