Jau ziņots, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sociālie partneri ceturtdien atbalstīja Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas ierosinājumu minimālās algas apmēru pašreizējo 200 latu vietā no nākamā gada noteikt 225 latu jeb 320 eiro apmērā.
"Ja vērtējam kopējo ieguvumu no visām plānotajām darbaspēka nodokļu politikas izmaiņām 2014.gadā, arī no tām, par kurām diskusijas vēl turpināsies - neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 84 latu mazo algu saņēmējiem un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšanu līdz 98 latiem, tad darbiniekam ar minimālo algu un bez apgādājamajiem nākošgad ikmēneša ienākumi pieaugtu par 28,60 latiem. Šādiem darbiniekiem, kam alga šobrīd ir tikai 146,08 lati uz rokas, tas būs labs atspaids. Minimālās algas saņēmējs ar vienu nepilngadīgu bērnu 2014.gadā mēnesī saņemtu par 33,36 latiem vairāk nekā šobrīd," sacīja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Viņa gan atzina, ka apstākļos, kad ēnu ekonomikas klātbūtne joprojām ir nozīmīga, ir grūti spriest, vai politikas izmaiņas vairos iedzīvotāju patiesos ienākumus, vai arī notiks pārdale starp legālo un nelegālo ienākumu daļu. "Jebkuru nodokļu politikas izmaiņu īstenošanas nestais labums gan valstij, gan sabiedrībai taps redzams tikai godprātīgas nodokļu maksāšanas apstākļos," uzsvēra A.Kauliņa.
Kā vēstīts, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija 2014.gadā piedāvā minimālo palielināt no 200 līdz 225 latiem, bet 2015.gadā - vēl par septiņiem latiem. Finanšu ministrs Andris Vilks skaidroja, ka šādi Latvija sasniegtu Igaunijas līmeni, bet, turpinot palielināt minimālo algu arī 2015.gadā, Latvija vēl vairāk pietuvotos Austrumeiropas un Centrāleiropas vidējiem rādītājiem. "Tas ir svarīgs solis, lai mazinātu arī ēnu ekonomiku, jo liela daļa kopējo algu koncentrējas tieši minimālās algas līmenī," sacīja A.Vilks.