"Muzeja rīcībā ir aptuvens barikāžu dalībnieku skaits, kas bija Rīgā barikāžu laikā, taču šo skaitli publiski neminam, jo tas vēl nav zinātniski un vēsturiski apstiprināts," viņa norādīja.
Pērnā gada oktobrī tika pabeigts daudzus gadus ilgušais piemiņas zīmju pasniegšanas process. Kopumā tās saņēmuši 31 166 cilvēki. Daļa piemiņas zīmes neesot izņēmuši, un muzejā glabājas "vairākas kastes". "Piešķirtas ir 31 166 piemiņas zīmes, taču šis skaits vēl palielināsies. Izņēmuši nav diezgan daudz. Iemesli ir personīgi. Ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem nevajag apliecinājumu, ka viņi ir bijuši barikādēs," pastāstīja Šūpulniece.
Viņa atzina, ka piemiņas zīmes ir tikai tiem cilvēkiem, kas ir pieteikti. Tāpēc Latvijā ir cilvēki, kuriem šādu zīmju nav. Šūpulniece arī uzsvēra, ka barikāžu dalībnieki bija ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Kuldīgā un pašreizējā Stopiņu novadā.
Latvijas Kara muzeja Pēckara vēstures nodaļas vadītāja Sarmīte Baltiņa pauda personīgo viedokli, ka barikāžu dalībnieku skaita noskaidrošana nav būtiska. "Rīdzinieki nebija nekādos sarakstos, arī Zaķusalā ne jau visus fiksēja sarakstos. Tas notika tikai vēlāk. Taču es personīgi uzskatu, ka nav tik būtiski noskaidrot dalībnieku skaitu, jo tā bija tautas vienotības izpausme un ikviens, arī tie, kas smērēja maizītes, arī viņi piedalījās," teica Baltiņa.
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir valsts apbalvojums, kas nodibināts, lai godinātu Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tās personas, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.
Pirmā piemiņas zīme tika pasniegta 1996.gada 20.janvārī. Piemiņas zīmju pasniegšana pabeigta 2011. gada oktobrī, kad tika apbalvotas visas personas, kuras bija ieteiktas noteiktā termiņā likumā paredzētajā kārtībā.