Taču tiek pieļauts, ka tam ar laiku varētu pievienoties Turaidas muzejrezervāts un Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, jo arī to pašu peļņas sadaļa budžetā ir ievērojama.
Mīnusi un plusi
KM valsts sekretāre Dace Vilsone Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēdē uzsvēra, ka pašreizējam statusam ir arī savi plusi, proti, stabilitāte un paredzamība, taču nenoliedzami ir arī mīnusi: ēkas ir Valsts nekustamo īpašumu pārziņā, visi pakalpojumi un cenrāži tiek apstiprināti Ministru kabinetā (tas nereti paņem vairākus mēnešus), budžeti nav elastīgi, turklāt līdzekļi jāapgūst "pa nullēm" līdz 31. decembrim, atalgojums tiek noteikts pēc valsts pārvaldes vienotās sistēmas, arī projektu piesaiste kā iestādei – problemātiska.
Jaunais statuss to visu novērstu, bet nestu līdzi arī citas izmaiņas, piemēram, tiktu noteikts piecu gadu līgums muzeju direktoriem, rastos iespēja veidot konsultatīvas padomes, tiktu atvieglināta dāvinājumu pieņemšana (tā sastāda 83% no krājuma), būtu striktāks regulējums attiecībā uz nelikumīgā ceļā iegūtu vērtību iekļaušanu krājumā, tiktu precizēta muzeju akreditācijas kārtība. Vilsone arī vērsa uzmanību, ka Latvijas kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – modelis krietni atšķiras no mūsējā. Piemēram, Igaunijā muzeji pārsvarā ir publiskie (valsts) nodibinājumi, pašu ieņēmumi nav daļa no budžeta, cenrādi apstiprina muzeja direktors, un krājums ir muzeja valdījumā.
Veiksmīga darbība
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse kopumā savas vadītās iestādes saimniecisko darbību vērtēja kā veiksmīgu, it īpaši finansiāli labs bijis pērnais gads, kad pašu nopelnītais veidoja 65% no visa budžeta. Apmeklētāju skaits no gada uz gadu audzis, sasniedzot 2019. gadā 275 000. Protams, šis gads līdz šim nav bijis spožs, tūristu kritums sasniedzis 60%, tomēr audzis individuālo apmeklētāju skaits.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!