Latvijā pēdējos trijos gados reģistrēto parādnieku skaits ir nemainīgs un sasniedz 42 000, tikai 24% no viņiem ir piemērota uzturlīdzekļu piedziņa, pārējiem ir vēl citas izpildu lietas. Vairākums izvēlas darboties ēnu ekonomikas zonā, jo tiesību normas nosaka – iztikai viņiem var atstāt pusi no minimālās algas, tas ir, 350 eiro. Lai motivētu parādniekus strādāt legāli, tiek meklēti dažādi risinājumi, jo tas būtu ieguvums valsts ekonomikai.
Daiļrunīgs profils
Kopējais parāds pērnā gada nogalē bija 557 303 424 eiro, no tiem pamatsumma – 422 821 811 eiro, likumiskie procenti – 134 481 613 eiro, Saeimas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē skaidroja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) direktors Edgars Līcītis. Atgūto līdzekļu apjoms ik gadu pieaug: 2021. gadā tie bija 14,5 miljoni eiro, 2022. gadā – 15,4 miljoni eiro, 2023. gadā – 16,3 miljoni eiro, kas ir gandrīz 32% no regresa kārtībā atgūto līdzekļu attiecības pret izmaksātajiem uzturlīdzekļiem.
Raksturojot uzturlīdzekļu parādnieka profilu, E. Līcītis norādīja, ka 24% ir piemērota uzturlīdzekļu piedziņa, bet pārējos gadījumos ir vēl citas izpildu lietas (līzingi, ātrie kredīti, ceļu satiksmes pārkāpumi), 75–80% nav ienākumu, mantas un reģistrētas darbavietas (7% ir maznodrošinātie vai trūcīgie, 15% noteikta invaliditāte), 53% ir bijuši krimināli sodīti, tostarp 41% piemērota brīvības atņemšana, 16% nav zināma adrese (bez deklarētās dzīvesvietas).
Visu rakstu lasiet avīzes Dienapiektdienas, 5. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00