Kriminālprocess pašlaik paredz, ka pabeigtu krimināllietu materiāli ir pieejami izmeklēšanas un tiesu iestāžu darbiniekiem, procesā iesaistītajām personām un pētniekiem. Vienotības deputātu priekšlikums paredz šo personu loku paplašināt ar žurnālistiem. Lai piekļūtu materiāliem un tos publicētu, žurnālistiem būtu jāsaņem attiecīgās iestādes atļauja. Grozījumi Saeimā iesniegti reizē ar ierosinājumu publiskot ta dēvētās "oligarhu lietas" materiālus, taču abos gadījumos pret ir Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un tiesībsargājošās iestādes.
Galvenie argumenti pret izmaiņām - privātuma aizskaršana un nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana. Taču Juridiskās komisijas sēdē, kurā likumprojektus skatīja, izskanēja arī citas iebildes, piemēram, ka ārvalstu partneri ar Latviju nesadarbošoties, ja kādreiz materiāli varētu nākt atklātībā. Tika arī minēts, ka, publiskojot materiālus, cilvēki pārāk daudz uzzinās par izmeklētāju darba taktiku. Visbeidzot – sabiedrība izglītošoties noziedzības jomā, jo tiks informēta, piemēram, par nodokļu izkrāpšanas shēmām.
Par šiem minētajiem riskiem gan jāsaka, ka tie var piemeklēt jebkuru krimināllietu, kas nonāk tiesā, jo tiesu sēdes pamatā ir atklātas. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Nellija Ločmele atzīmē, ka piedāvātie grozījumi par plašākām iespējām žurnālistiem nav neierobežoti. Vispirms būtu jāsaņem iestādes atļauja.
Kategoriski pret izmaiņām ir Zvērinātu advokātu padome. Tā savā atzinumā Saeimas deputātiem norāda – ja personas vaina nav pierādīta, tad valstij būtu jāatvainojas, nevis vēl jādomā par nepamatoti savākto ziņu publiskošanu.
Raidījums de facto pērn izpētīja kaimiņvalsts Igaunijas praksi - tur prokuratūrai ir dotas tiesības atklāt arī izbeigtu krimināllietu materiālus, ja ir liela sabiedrības interese. Šāda iespēja, piemēram, tika izmantota, kad bija aizdomas par tobrīd vadošās Reformu partijas nelikumīgu finansēšanu.