Viņš norādīja, ka uzsāktās lietvedības laikā netika konstatēts administratīvais pārkāpums LTV raidījumā Tieša runa.
Aģentūra LETA šā gada marta beigās vēstīja, ka NEPLP sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pret LTV par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpšanu raidījumā Tieša runa, kurā tika apspriests un kritizēts Rīgas domes darbs.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka uzsāktā lietvedība nav interpretējama kā NEPLP viennozīmīga vēršanās pret LTV. "Padome ir ierosinājusi administratīvo lietu, kurā pārbaudes rezultātā mēs secināsim vai televīzija ir pārkāpusi likumu, vai nē. Mēs neesam sākuši un neesam nekad formulējuši, ka LTV ir pārkāpusi [likumu]. Mēs esam uzsākuši procesu, lai izpētītu, vai LTV ir darījusi visu, lai būtu šie divi dažādie viedokļi jeb pareizāk visi viedokļi tiktu uzklausīti raidījumā Tieša runa," sacīja Ķezbere.
Taujāta, kāds sods varētu draudēt LTV pārkāpuma gadījumā, Ķezbere sacīja, ka tas ir atkarīgs no tā, kas tiks konstatēts. "Var nebūt sods, var būt sods. Mēs varam arī secināt, ka LTV ir izdarījusi visu, ko tai bija jāizdara, lai godprātīgi novadītu šo diskusiju, tādēļ nav teikts, ka tur noteikti būs sods," norādīja NEPLP priekšsēdētāja.
Kā aģentūrai LETA tolaik pavēstīja RD, NEPLP informēja Rīgas domes vadošo koalīciju priekšsēdētāja Nila Ušakova (Saskaņa) personā un domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika (GKR) personā par to, ka, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība pret LTV.
RD skaidroja, ka LTV 18.janvārī pārraidīja raidījumu Tieša runa, kurā piedalījās politisko partiju Vienotības, Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji, žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele un sociālo tīklu eksperts Guntars Meluškāns. Raidījums bijis veltīts Rīgas pašvaldības darba kritikai, taču neviens RD pārstāvis uz raidījumu uzaicināts nebija.
NEPLP esot norādījis, ka LTV ir rīkojusies pretēji Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam, ka, atspoguļojot sabiedrībai svarīgas, pretrunīgi vērtētas tēmas, jātiek atspoguļotiem dažādiem viedokļiem. Tostarp, kritizētajai pusei ir jānodrošina iespēju izteikt savu viedokli.
"Padome secina, ka raidījumi, kas veidoti par pašvaldību vēlēšanām, īpaši, ja diskusijā piedalīties tiek aicināti politisko partiju pārstāvji, kas kandidēs pašvaldības vēlēšanās, ir uzskatāmi par sabiedrībai svarīgu tematu. Pārbaudes ietvaros NEPLP nekonstatēja, ka sižetiski vai pārraides laika ziņā nepārprotami saistītu raidījumu ietvaros LTV programmā LTV1 ir atspoguļots RD koalīciju veidojošo politisko partiju viedoklis, kas, ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju ievērojamo atbalstu un raidījuma pieteikto tematiku, nepārprotami ir uzskatāms par būtisku viedokli, kam raidījuma vai tā cikla ietvaros ir jābūt pienācīgi izvērtētam, ko LTV nav ievērojusi," par NEPLP secināto informēja domē.
Kā skaidroja pašvaldība, tādējādi LTV, izplatot minēto raidījumu Tieša runa, esot pārkāpusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturto daļu.
LTV raidījuma Tieša runa veidotājs un vadītājs Guntis Bojārs aģentūrai LETA norādīja, ka, viņaprāt, NEPLP uzsāktā lietvedība pret LTV nav pamatota, tomēr viņš uzskata, ka padomei jāļauj juridiski risināt radušos jautājumu.
Pēc Bojāra teiktā, raidījums tika veidots saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Turklāt sākotnēji bija plānoti divi raidījumi - vienā bija paredzēts piedalīties pašlaik RD pie varas esošajiem politiķiem un ekspertiem, un otrā bija plānots organizēt diskusiju ar citiem kandidātiem un ekspertiem, lai izvērtētu alternatīvo politisko spēku piedāvājumu.
"Tā problēma šajā gadījumā bija tāda, ka Ušakovs un Ameriks (..) atteicās piedalīties raidījumā, jo viņiem nepatika izvēlētie eksperti. Diemžēl Ušakovam šī ir tāda ierasta prakse, jo mēs viņu aicinājām arī uz raidījumu par Rīgas Centrāltirgu, kur poļu produkcija tiek uzdota par latviešu, un arī uz raidījumu par Kapu tramvaju. Abās reizēs Ušakovs pateica, ka nepiedalīsies," sacīja Bojārs.
Viņš Ušakova rīcību nodēvēja par politisko koķetēšanu un, pēc Bojāra domām, Ušakova sūdzība par vienpusīgu Rīgas pašvaldības darba kritiku raidījumā Tiešā runa liecina, ka politiķim raksturīga dubultmorāle.