Viņa pastāstīja, ka palīgā saucieni no iedzīvotājiem šādos gadījumos ir ļoti dažādi. Mediķi saņem zvanus sākot ar gadījumiem, kas saistīti ar bērna paaugstinātu temperatūru, līdz pat gadījumiem, kad bērni guvuši smagas traumas.
Villere norādīja, ka palīdzības sniegšana un ārstniecība bērniem sākas no pirmajām minūtēm, kad tiek saņemts zvans, turklāt neretos gadījumos katra minūte ir svarīga, tāpēc BKUS veidotais ceļvedis esot ļoti nepieciešams, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas ātrumu un darba kvalitāti.
Pēc NMPD direktores paustā, bērniem vecumā no gada līdz trijiem traumas bieži vien var būt ar smagām sekām, turklāt šajā vecuma grupā bērni gūst dažāda veida apdegumus. Savukārt vecuma grupā no septiņiem līdz 14 gadiem bērni visbiežāk gūst traumas ar dažādiem pārvietošanās līdzekļiem, piemēram, velosipēdiem, skrituļslidām u.c.
BKUS anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas pediatrs un viens no ceļveža veidotājiem Reinis Balmaks pastāstīja, ka nodaļā vidēji gadā ārstējas 800 bērnu, kuriem nepieciešama dzīvību uzturoša ārstēšana. Nereti ar akūti ārstējamiem bērniem saskaras ārsti, kuriem šādi gadījumi nav ikdiena, tāpēc ceļvedis izveidots, lai mediķiem ļautu justies ļoti stabili un pārliecināti, kā arī, lai viņiem būtu izveidota sava sistēma, kur atrast, piemēram, nepieciešamās medikamentu devas.
Balmaks norādīja, ka pediatrijā pacientu svars variē no 700 gramiem līdz pat 100 kilogramiem, un standarta medikamentu devu nav gandrīz nekam, tāpēc nepieciešama vieta, kur ātri apskatīties nepieciešamās devas.
Pēc pediatra paustā, daudzām neatliekamajām situācijām gan pieaugušajiem, gan bērniem ir īss periods, kad būtiski var uzlabot pacienta iznākumu, mirstību un paliekošās sekas, kas tiek dēvēta par "zelta stundu", kurai ceļvedis arī ir nepieciešams. "Ceļvedis nav mācību grāmata, kur izlasīt detalizētu aprakstu vienai vai otrai slimībai, tas ir "ieskatnis", kur ātri atrast nepieciešamo devu, lai "zelta stundā" maksimāli uzlabotu pacienta iznākumu," teica Balmaks.
Viņš arī piebilda, ka akūti saslimušie bērni reti nonāk uzreiz intensīvās terapijas klīnikā, jo biežāk šos gadījumus atklāj citi ārsti. "Manuprāt, šie ārsti ir ļoti neapskaužamā situācijā, jo vairāk vai mazāk mēs šīs metodes lietojam visu laiku, bet tās ir ļoti augsta riska situācijas, kas rada milzīgu stresu un spriedzi. Man un BKUS strādājošajiem kolēģiem ir grūti iztēloties, kā ir, ja šādas situācijas notiek tikai reizi gadā," atzina Balmaks.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, projekta izmaksas bijušas salīdzinoši nelielas - 3500 eiro. Tomēr būtiskākais šajā projektā ir visu speciālistu, kas piedalījās ceļveža radīšanā, ieguldītais darbs, kas ildzis divus gadus.
Dambiņa norādīja, ka patlaban tapuši 1000 šī ceļveža eksemplāri, kas nonāks NMPD, reģionālajās slimnīcās un pie speciālistiem visā Latvijā. Ja radīsies nepieciešamība pēc papildu eksemplāriem, ceļveži tiks pavairoti un nonāks līdz mediķiem, kuriem tie vajadzīgi, piebilda Dambiņa.
pievienota 5.-8.rindkopa