Sākumskolas klasēs atstāšana uz otru gadu ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos, pēc tam kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un mācību sasniegumu prognozes nākamajam mācību gadam.
Visos gadījumos, kad 1.-4.klasē bērnam mācībās bijušas problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam nosakāmi papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināma iespēja kārtot pēcpārbaudījumu. Ja tomēr vērtējums gadā palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti izstrādājams individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai.
Pamatskolas klasēs - no 5. līdz 8.klasei uz nākamo klasi skolēnu pārceļ, ja saņemts ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā. Vidusskolā, proti, no 10. līdz 12.klasei, skolēnus uz otru gadu neatstāj. Ja ir saņemts nepietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, skola nosaka papildu mācību pasākumus pēc mācību gada beigām un nodrošina iespēju kārtot pēcpārbaudījumu. Ja nav nokārtots arī pēcpārbaudījums, tad šo mācību priekšmetu ir jāapgūst pašam - pašizglītības formā.
Uz otru gadu vidusskolā var palikt tikai izņēmuma gadījumos, ja attaisnotu kavējumu dēļ nav iespējams saņemt gada vērtējumu. Uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstāj. Ja skolēns nav spējis izpildīt Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9.klasē viņš drīkst mācīties atkārtoti.
Būtiski mainīta kārtība, kas nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē. Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam lēmumu par ārvalstīs izsniegta izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, izglītības turpināšanai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē pieņem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Šādos gadījumos direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.
Kā liecina IZM apkopotie dati, pagājušajā mācību gadā uz otru gadu tika atstāti 1,7% no vispārizglītojošo skolu skolēniem. Savukārt piecos iepriekšējos mācību gados uz otru gadu atstāto skolēnu skaits svārstījās no 2,1% līdz 2,6% no kopējā skolēnu skaita.