No šogad uzsāktajiem investīciju projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi – Kurzemē, trīs – Latgalē, divi – Vidzemē un viens projekts – Zemgalē, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) apkopotā statistika par pirmo pusgadu. Arī pērn tendences bijušas līdzīgas: no realizētajiem 46 projektiem 24 bijuši Rīgā un Pierīgā, 12 – Kurzemē, četri – Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēts Latgalē un Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā un Pierīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme. Šīs investīcijas rada jaunas darba vietas – tas ir pozitīvs faktors, bet vienlaikus mudina cilvēkus pārvietoties uz šiem ekonomiski perspektīvākajiem reģioniem, pametot mazāk konkurētspējīgos.
Investīcijas plūst uz vietām, kurās pieejams atbilstošs un kvalificēts darbaspēks, kā arī industriālās teritorijas – gan jau apbūvētas, gan sagatavotas jaunu investoru ienākšanai. Reģioni, kas spēj nodrošināt šo infrastruktūru, kļūst daudz pievilcīgāki starptautiskiem investoriem, norāda LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Vilis Zinkevičs. Tāpat būtiska ir cieša sadarbība starp vietējiem darba devējiem un izglītības iestādēm – tām jāspēj sagatavot kvalificētus speciālistus, kas atbilst industrijas prasībām.
Skatās uz Latgali
Būs arvien lielāka konkurence par darbaspēku starp dažādiem Latvijas novadiem, prognozē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Gan Liepāja, gan Valmiera, gan citas pilsētas plāno aktīvi piesaistīt cilvēkus no citiem novadiem. Un Latgale ir viens no reģioniem, uz kuru tiek mestas acis, kaut tie var būt arī citi reģioni. Šajās pilsētās, kuras attīstās un kurām ir lieli nākotnes plāni, nepietiek cilvēku šo plānu īstenošanai.
"Vienīgās pilsētas, kam Latgalē ir cerības, ir Rēzekne un Daugavpils. Citas pilsētas tiks "saplosītas", cilvēki no turienes aizbrauks. Jau šobrīd lielākās ražotnes Latgalē ir Rēzeknē un Daugavpilī, bet, piemēram, Balvos un Ludzā nav lielu rūpnīcu, attiecīgas infrastruktūras un ražošanas tradīciju. Tas nepalīdz. Bet labi, ka nekur tālu nebūs jābrauc, tikai uz citu vietu tepat Latvijā," teic P. Strautiņš. Protams, paliks lauksaimniecība un mežsaimniecība, jo šajās nozarēs daudz darbinieku nevajag. Kopumā lielākas cerības uz attīstību ir vietās, kur ir lielāks cilvēku skaits un zināšanu daudzveidība.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00