Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…
Akcīzes nodokļa samērīgs palielinājums ir pieļaujams, jo ekonomika attīstās un mums tai jāseko. Analīze rāda, ka akcīzes nodokļa pieaugums apsteidz ekonomisko izaugsmi. Finanšu ministra piedāvājums akcīzes nodokļa likmes tabakas un alternatīviem produktiem paaugstināt par 15% un vairāk rada nopietnas bažas par nelegālās tirdzniecības pieaugumu. Pašlaik Baltijas valstīs un īpaši Latvijā ir augsts nelegālais cigarešu tirgus apmērs. Lai arī pēdējos gados, pateicoties aktīvai muitas dienestu rīcībai nelegālais cigarešu imports ir samazinājies, tomēr tas joprojām ir ļoti augsts. Atbilstoši starptautiskiem pētījumiem šogad Latvijā nelegālais cigarešu tirgus ir 15.2% apmērā. Cigaretes joprojām dominē un ir Nr.1 starp tabakas un alternatīvajiem produktiem. Smēķēšana nodara milzīgu postu un ar to jācīnās adekvāti. Noteikti ir atbalstāms samērīgs likmju pieaugums.
Kritiska situācija ir tirgus analīzē par alternatīvajiem bezdūmu produktiem: e-cigaretēm, karsējamo tabaku un citiem izstrādājumiem. Šie jauninājumi jau vairākus gadus ir tirgū. Tas palīdz samazināt smēķēšanu, kas ir primāri svarīgs uzdevums valstī. Taču likmes šiem produktiem nav adekvātas jau tagad. Turklāt e-cigarešu un citu alternatīvo produktu aplikšana ar akcīzes nodokli nav harmonizēta ES, līdz ar to kontroles pasākumi nav iespējami pilnvērtīgi, jo nenotiek informācijas apmaiņa ar citām valstīm - kā tas ir cigaretēm vai citām harmonizētām precēm. Atšķiras gan izplatīšanas kanāli, gan arī kontroles iespējas. Muitas dienesti jau tā dara milzīgu darbu papildus tam, ko rada globālie izaicinājumi, karš Ukrainā, sankciju kontrole. Cigarešu kontrabandas atklāšana ir kļuvusi par ikdienas pasākumu.
Tomēr muitas un citiem kontroles dienestiem nākas pielāgoties digitalizācijas laikmetam un meklēt veidus kā atklāt noziegumus un nelegālo tirgu e-vidē. Alternatīvo produktu nelegālais tirgus attīstās kosmiskā ātrumā, īpaši pateicoties interneta neierobežotām iespējām.
Pētījumi liecina, ka jau šobrīd vairāk nekā ceturtā daļa Latvijā patērēto alternatīvo tabakas produktu ir nelegāli. Tas rāda bēdīgu ainu, alternatīvo produktu nelegālā tirgus īpatsvars pret legālo tirgu ir pat lielāks, nekā tas ir klasiskiem produktiem (cigaretēm)!
Turklāt akcīzes nodokļa palielinājums sakrīt ar citu papildu ierobežojumu ieviešanu, aromatizētāju aizliegumu un nikotīna daudzuma ierobežojumu atsevišķos produktos. Tātad, tas jau būtiski samazinās ieņēmumus un nevarēs kompensēt samazinājumu citur. Arī šeit patērētāju attieksme jau zināma. Ņemot vērā kontrabandas faktoru, 67% iedzīvotāju uzskata, ka kopumā atsevišķu tabakas un nikotīna izstrādājumu un aromatizētāju aizliegums nemazinās to patēriņu Latvijā, liecina tirgus pētījumu kompānijas "SKDS" veiktā aptauja.
Kas jādara?
Pirmkārt, būtu jāsakārto tabakas un alternatīvo produktu klasifikācija, par pamatu ņemot starptautiski pieņemto dalījumu. Pašlaik Latvijā šo produktu tirgus ir pārregulēts gan no nodokļu puses, gan citu ierobežojumu puses, kas rada neskaidrības un pat pretrunas, uz kuru produktu attiecas kādas prasība.
Otrkārt, Latvijai aktīvi jācīnās par visu produktu akcīzes nodokļa minimālo likmju harmonizāciju. Nav pieļaujams, ka Latvijā tiek aplikti ar nodokli tādi produkti, kam citā ES vienotājā tirgū vispār nav nodokļa, radot būtisku risku pārrobežu tirdzniecībai bez kontroles un nodokļa samaksas. Turklāt, jaunajiem produktiem nevajadzētu mainīt apliekamo bāzi vai struktūru, kamēr tas nav vienoti ieviests visā ES, lai nevajadzētu lieki investēti valsts IT deklarāciju un citās sistēmās, bet pēc tam atkal visu mainīt, jo “Eiropa to prasa”, tērējot tam valsts līdzekļus.
Treškārt, ierobežojumi darbojas tikai tad, ja nav radoši alternatīvi risinājumi, piemēram, aromatizēto vielu atsevišķa tirdzniecība, kas var novest pie vēl bīstamākām sekām - jo patērētāji paši sāks jaukt kopā nepārbaudītas un veselībai vēl bīstamākas vielas pēc saviem ieskatiem. Tātad jāpārdomā, vai arī patērētāju uzvedība patiešām mainīsies.
Ceturtkārt, Latvijai vismaz smēķēšanas apkarošanā, varētu noderēt skandināvu modelis. Proti, Zviedrijā alternatīviem bezdūmu produktiem ir ļoti labvēlīga pieeja, salīdzinot ar cigaretēm. Zviedrijā ir atļauta zelējamā tabaka (“Snus”), kas Latvijā un ES ir aizliegta. Dīvaini, bet ES aizliegums vairāk ir vēsturisks mantojums, jo citādi grūti pamatot šādu apsvērumu. Tā kā arī mums ir citas tradīcijas, tad iespējams, mums arī jāmeklē citi alternatīvi risinājumi smēķēšanas apkarošanai, neaprobežojoties ar akcīzes nodokļa likmju gumijas stiepšanu.
Jāsaprot, ka iespējas palielināt akcīzes nodokli nav bezgalīgas – ekonomikas teorija un Latvijas līdzšinējā pieredze liecina, ka pārlieku straujš nodokļa pieaugums tikai veicina ēnu ekonomiku cerēto papildus ieņēmumu vietā.